Paredzams, ka nesējraķete varēs pārvietot 130 tonnu smagu kravu, lai varētu sacensties ar ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras NASA plānoto Space Launch System (SLS) raķeti, kuras pirmais izmēģinājumlidojums ar 70 tonnu kravu paredzēts 2018. gadā. NASA jau paziņojusi, ka tās jaunā raķete būs ar līdz šim nepieredzētu nestspēju.
Ķīna paredzējusi atvēlēt daudzus miljardus dolāru tās kosmosa programmām, kam jāapliecina valsts globālās ambīcijas un Komunistiskās partijas sekmes kādreiz nabadzīgās valsts ekonomikas attīstībā.
Militāro dienestu vadītie kosmosa apgūšanas projekti paredz orbitālās stacijas pastāvīgu uzturēšanu kosmosā no 2020. gada un cilvēka nosūtīšanu uz Mēnesi.
Ķīnas Nesējraķešu tehnoloģiju akadēmijas pārstāvis Li Tonju pastāstījis, ka Long March-9 raķetes diametrs un augstums ievērojami pārsniegs pašlaik izgatavojamo raķeti Long March-5 un tās dzinēji būs ar daudz lielāku jaudu. Long March-9 diametrs plānots 8-10 metru, svars - 3000 metrisko tonnu.
Pašlaik Ķīnai uz Mēness virsmas atrodas pašgājējrobots Rabbit. Ķīnas pagājušajā gadā realizētais projekts Change-3 tiek uzskatīts par ļoti veiksmīgu, lai gan robota izvietošanu uz Mēness virsmas aizkavēja dažādas mehāniskas problēmas.
Savukārt Ķīnas Aeronautikas un kosmosa zinātnes un tehnoloģiju korporācijas vadītājs Lei Faņpei paziņojis, ka ap 2020. gadu no jaunā kosmodroma Hainaņas provincē ar Long March-5 nesējraķeti plāno palaist zondi, kuru paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu.
Ķīna jau 2011. gadā mēģināja nogādāt zondi uz Marsu ar Krievijas nesējraķeti, taču misija izrādījās neveiksmīga tehnisku kļūmju dēļ, vēsta Siņhua. Pagājušajā mēnesī Ķīnas zinātnieki iepazīstināja ar pašgājējrobotu, kuru paredzēts sūtīt uz Marsu un kurš tiek izmēģināts Tibetā.