Arvien vairāk jaunu cilvēku, izvēloties virzienu, kurā attīstīt savu profesionālo dzīvi, ņem vērā ne tikai savu subjektīvo «patīk», bet pragmatisko apsvērumu, vai izdosies pēc augstskolas atrast darbu, vēlams adekvāti atalgotu. Citiem vārdiem sakot, mēģina uzminēt, kādas profesijas būs pieprasītas nākotnē.
Jēdzīgu padomu saņemt grūti. Ir puslīdz nostabilizējies viedoklis, ka ir izveidojusies t. s. sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija un ka arī tālākā nākotnē tik daudz žurnālistu, politologu utt. Latvijai nevajadzēs. Attiecīgi tiek rekomendēts skatīties vairāk inženierzinātņu un dabas zinātņu virzienā. Diemžēl tas ir ļoti vispārīgi. Un arī nozarēs, kas principiāli tiek nosauktas pareizi, būtu vēlama lielāka precizitāte. Piemēram, nenoliedzami sabiedrības novecošana veicinās to profesiju pieprasījumu, kas saistītas ar sabiedrības vecākās daļas aprūpi. Bet, ņemot vērā, ka finansiālo iemeslu dēļ šī nozare Latvijā līdz šim bijusi mazattīstīta, jauniešiem noderētu izklāsts, ko profesiju griezumā tā nozīmē, kāds ir spektrs. Jo kādam varbūt šķiet, ka runa ir tikai par tādiem kā krūzītes pienesējiem un palīgiem tikt ārā no gultas.
Līdzīgi ar dabaszinātnēm. Varētu ieteikt pašiem jauniešiem skatīties, kādas ir lielākās problēmas, ko cilvēce sev ir radījusi, un attiecīgi lūkoties uz profesijām, bez kurām šīs izdzīvošanas problēmas neatrisināt. Piemērs: ir konstatēts, ka lauksaimniecības augu un dzīvnieku sugu daudzveidības reducēšana līdz dažām sugām ir radījusi šo sugu vieglu ievainojamību (kaitēkļi, vīrusi) un attiecīgi bada briesmas; tāpēc nu tiek mēģināts uzmeklēt, pētīt un likt lietā lokālas, izmirstošas sugas.