Dokumentu krājums gan aptver plašāku notikumu loku, tas nav tikai janvāra notikumu atspoguļojums. 1991. gada otrajā janvārī PSRS iekšējais karaspēks ieņem Preses namu. Tālāk seko informācija, ka Latvijā tiks ievesti desantnieki, lai nodrošinātu iesaukumu PSRS armijā. Savukārt jau pēc barikāžu laika notiek gatavošanās tautas nobalsošanai par neatkarību un asas diskusijas ar Interfrontes atbalstīto Līdztiesības frakciju, kura barikāžu laikā vispār boikotē parlamenta darbu. Dokumentu izlase beidzas 4. maijā, kad tiek atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas gada jubileja, kā arī parlamenta pirmās sēdes pirmā gadadiena.
Grāmatu sastādījis Aleksandrs Mirlins, kas 1991. gada sākumā vadīja LR Augstākās padomes Preses centru. Doma par šādu dokumentu apkopojumu bijusi jau 90. gadu vidū, bet toreiz dokumenti vēl nebijuši pieejami arhīvā. Tagad tie ir aprakstīti un pieejami. Ideju atbalstījusi Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone, un tagad īsā laikā sagatavotais izdevums ir gatavs - tā atvēršana notiek šodien, kad Saeimā aicināti barikāžu laika žurnālisti. 129 dokumentu apkopojumu izdošanai sagatavojis Artis Ērglis. Jubilejas izdevums nav plānots kā komerciāls produkts, un tirdzniecības vietās to nevarēs iegādāties. Grāmatas eksemplāri tiks nogādāti bibliotēkās, tajā skaitā grāmata būs pieejama augstskolu un reģionu galvenajās bibliotēkās. Barikāžu 25. gadadienā grāmata svinīgā pasākumā Saeimā tiks dāvināta Augstākas padomes deputātiem, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu, kā arī PSRS Tautas deputātiem, kuri atbalstīja neatkarīgas Latvijas ideju. Grāmata tiks dāvināta arī atsevišķiem muzejiem, Nacionālajam arhīvam, Latvijas Zinātņu akadēmijai, ārvalstu vēstniecībām, kā arī sadarbības partneriem, kuri atbalstījuši grāmatas izdošanu, Dienu informēja Saeimas Preses dienesta vadītājs Juris Vīgulis.
«Gribējām panākt, lai grāmata būtu interesanta - lai veidotos stāstījums,» atzīst A. Mirlins. Krājums atspoguļo, kādu oficiālo informāciju no Latvijas saņēma ārvalstu žurnālisti un diplomāti. 1990. gada beigās kļuvis skaidrs, ka pasaulē Baltijas valstu neatkarības centieniem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, tāpēc bija svarīgi sagatavot iespējami plašu informāciju. Preses dienestā sāka strādāt arī trimdas tautieši, piemēram, kopš novembra Inese Birzniece, vēlāk arī citi. Bijušas dienas, kad sagatavotas pat 11 preses relīzes angļu valodā. A. Mirlins uzsver, ka pēc 1991. gada 13. janvāra uz Latviju sākušas braukt ievērojami vairāk ārvalstu delegāciju nekā pirms tam, un arī šis fakts atspoguļots grāmatā. Piemēram, Dānijas folketinga delegācijā bija ne vien tā priekšsēdētājs, bet arī visi trīs viņa vietnieki.
Dokumentu krājums atspoguļo situāciju, kad Latvijas amatpersonas centās runāt gan ar PSRS, gan Krievijas vadību. Piemēram, publicēta toreizējā Krievijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina līdzjūtība bojāgājušo tuviniekiem, kur teleksa lapiņā pirms un pēc teksta parādās tehniska piezīme «bateriju maiņa», kas nav saistīta ar teksta saturu, taču A. Mirlins saskata zināmu simbolismu - tajā laikā PSRS teritorijā patiešām notika «bateriju maiņa», kas noveda pie tālākām vēsturiskām pārmaiņām. «Kad studentiem stāsta par krīzes komunikāciju, Augstākās padomes Preses centrs ir labs piemērs. Mūsu telefona numuru nemitīgi ziņoja Latvijas radio, un cilvēki zvanīja. 20. janvārī tādā veidā izdevās noskaidrot apšaudē bojāgājušo uzvārdus. Uz preses centru piezvanīja sieviete, kas strādāja Baltijas kara apgabalā un bija dzirdējusi par gatavotu plaša mēroga militāru akciju. Lai arī šī ziņa nebija pārbaudīta, tai nebija pamata neticēt, un ziņu publicēja,» atceras A. Mirlins.
Vēsturnieks, Latvijas Universitātes docents Jānis Ķeruss par jauno grāmatu uzzināja no Dienas un nav to vēl redzējis, taču atzīst, ka jebkuram dokumentu krājumam ir vērtība, kaut labāk būtu, ja izdevumā būtu lasāmi arī komentāri. «Augstākās padomes Preses dienesta materiāli būtu pētīšanas vērti. Tie ir diezgan apjomīgi un zinātniskajā apritē īsti nav parādījušies,» viņš norādīja. Arī šobrīd kāds students rakstot kursa darbu tieši par Augstākās padomes Preses dienesta darbu barikāžu laikā.