Poļu aristokrātu pēctecim B. Komorovskim, kura ģimenei un radiniekiem kādreiz piederējuši īpašumi abpus Lietuvas un Latvijas (mūsu valsts teritorijā piederējusi muiža Kurmenē) robežai, otrajā vēlēšanu kārtā pirms rezultātu uzzināšanas nācies krietni vien pasvīst, jo balsu skaitīšanas laikā uz brīdi priekšā izvirzījies konservatīvās partijas Likums un taisnīgums līderis J. Kačiņskis. Lai gan Pilsoniskās platformas partija bez premjera amata un vairākuma parlamentā tagad ieguvusi arī prezidenta posteni, prieku par uzvaru vēlēšanās nedaudz aizēnojis nelielais pārsvars. Par to liecinājis arī līdzšinējā Seima spīkera B. Komorovska teiktais, ka pēc vēlēšanām vajadzēšot mazināt politisko spriedzi.
Viņš norādījis, ka nevienprātība ir neatņemama demokrātijas daļa, taču esot jānodrošina, lai dažādie uzskati netraucētu sadarboties. Eksperti uzskata, ka valdošajai Pilsoniskajai platformai jau esot sācies nopietnu pārbaudījumu laiks, pēc 500 dienām notiks parlamenta vēlēšanas, un tikai sekmīga ekonomiskā un politiskā rīcība dos iespējas izvairīties no zaudējuma šajās vēlēšanās.
Bez bremzēm reformām
Eksperti uzsver, ka tagad produktīvāk varēšot strādāt B. Komorovska partijas biedrs premjerministrs Donalds Tusks, kura darbu iepriekš bieži vien bremzējusi nesaprašanās ar 10. aprīli traģiskajā aviokatastrofā pie Smoļenskas bojāgājušo iepriekšējo valsts prezidentu Lehu Kačiņski. Prezidentūras laikā L. Kačiņskis 18 reižu izmantoja veto tiesības dažādu likumu pieņemšanas bloķēšanai. Valdība tagad vieglāk varēšot veidot budžetu - jau drīzumā sākšoties tā projekta izstrāde. Finanšu ministrs Jaceks Rostovskis uzsvēris, ka 2011. gada budžets atšķiršoties tieši ar pazeminātiem izdevumiem.
Daži eksperti norāda uz to, ka valdošā partija atrodas koalīcijā ar nelielo Zemnieku partiju, kas varot iebilst pret to, ka tiek apdraudētas zemnieku un citu iedzīvotāju grupu pensionāru tiesības.
Gaidāmās vēlēšanas varot padarīt lēnākas iecerētās reformas. Jau ilgāku laiku tikuši lauzti šķēpi par nepieciešamību izdarīt pārmaiņas veselības aizsardzības sektorā.
Pozitīvi ārpolitiskie signāli
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, apsveicot B. Komorovski, teicis: «Polijas tautas suverēnais lēmums par labu Broņislavam Komorovskim ir spēcīgs proeiropeisks signāls.» Tas saskanot ar Vācijas mērķi stiprināt attiecības ar Poliju, kā tas izdevies ar Franciju. Kopumā pozitīvi vēlēšanu iznākums novērtēts arī Maskavā, kur uzsvērts labvēlīgais klimats abu valstu attiecībās.