Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti - Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība - vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana - tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares - visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.
Labākā pārliecināšana
Taujāts, kas paveikts energoefektivitātes uzlabošanā, Preiļu novada domes izpilddirektors V. Ivanovs uzsver, ka pašvaldība iesaistās daudzdzīvokļu māju siltināšanas jautājumu sakārtošanā. «Latgales reģionā ar to esam unikāli, jo ir nosiltinātas jau 10 daudzdzīvokļu māju - katrā ir 60 dzīvokļi. Citos novados brīnās, kā esam spējuši pārliecināt iedzīvotājus. Rīkojām dažādas kampaņas, taču uzskatu, ka vislabākais pārliecināšanas veids ir fakts, ka kaimiņam māja nosiltināta un ir reāls izmaksu ietaupījums,» stāsta V. Ivanovs un piebilst, ka caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aktivitāti daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas ietvaros bija iespējams saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 50% apmērā.
Pavisam Preiļos ir 120 daudzdzīvokļu māju ar kopējo platību vairāk nekā 230 tūkstošu kvadrātmetru. Tomēr, kā norāda domes izpilddirektors, kaut arī 10 siltinātu māju nešķiet daudz, Latgalē iedzīvotāji visai kūtri izmantoja iespējas iegūt Eiropas līdzfinansējumu, tāpēc Preiļos paveiktais vērtējams kā pozitīvs piemērs. «Pēdējos gados esam labi pastrādājuši arī siltumapgādes jomā. Lai gan Preiļus šķērso maģistrālais gāzesvads, tomēr katlumājas strādā uz šķeldu. 98% maģistrālo siltumapgādes cauruļu ir nomainītas. Pašvaldība maksimāli atbalsta energoefektivitātes taupības pasākumus. Palīdzam arī apmaksāt energoauditu un tehniskās pārbaudes atzinuma izstrādi līdz 853,72 eiro apmērā tām mājām, kuras vēlas panākt lietderīgāku enerģijas izmantošanu,» piebilst V. Ivanovs.
Ūdens kļuvis labāks
SIA Preiļu saimnieks ir Preiļu novada domes 100% kapitālsabiedrība. Uzņēmuma pārziņā ir siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un realizācija, centralizētā ūdensapgāde, dzīvojamo ēku apsaimniekošana, kā arī atkritumu apsaimniekošana un pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana. «Laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam apguvām četrus lielus projektus, kuru izmaksas lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā,» stāsta uzņēmuma Preiļu saimnieks valdes priekšsēdētājs Jānis Mūrnieks un turpina: «Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu esam sakārtojuši ūdenssaimniecību. Divās kārtās renovējām vecos un izveidojām jaunus kanalizācijas un ūdensvadu tīklus, izveidojām jaunus pieslēgumus privātmājām. Vēl divos projektos ierīkojām atdzelžošanas staciju ūdens ieguves vietā un izbūvējām attīrīšanas iekārtas. Visa ūdenssaimniecības sistēma sakārtota tiktāl, ka pie tās var pieslēgties 95% pilsētas iedzīvotāju mājokļu.»
Pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai gan notiek pamazām, un J. Mūrnieks nenoliedz - tas varētu būt ilgstošs process. «Pašlaik tehniskie noteikumi ir izsniegti 42% iedzīvotāju individuālajā sektorā, tas liecina, ka šie cilvēki ir ieinteresēti risināt jautājumu par pieslēgumu, tomēr no atlikušajām daudzas ir vecas mājas, kuru saimniekiem jārēķinās ar ievērojamām papildu izmaksām. Ne visi pensionāri tam ir gatavi,» stāsta J. Mūrnieks. Savukārt domes izpilddirektors V. Ivanovs norāda, ka 2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā definēta arī pašvaldību loma: «Pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem varēs daļēji vai pilnībā šo procesu paātrināt, piešķirot finansējumu.»
Vai tas paātrinās procesu, rādīs laiks - teic domes pārstāvji, taču līdz ar atdzelžošanas stacijas izbūvi Preiļos būtiski uzlabojusies ūdens kvalitāte. «Analīzes pierāda, ka paceltais un no dzelzs piejaukumiem attīrītais ūdens mums tagad ir labāks, nekā to prasa Eiropas Savienības normas. Arī lauku ciematos tiek realizēti ERAF projekti ūdenssaimniecību attīstībai, taču tur iedzīvotāju mājokļu pieslēgšanās centralizētajiem tīkliem atpaliek no pilsētas tempiem,» atzīst V. Ivanovs.
Lai visiem izdevīgi
Pirms sešiem gadiem Preiļu novada pašvaldība kopā ar citām Latgales pašvaldībām - Dagdu, Līvāniem un Krāslavu - īstenoja ERAF projektu, kas paredz katrā pašvaldībā izveidot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu. Kā stāsta J. Mūrnieks, ir pagājuši vairāki gadi un realizētais projekts apliecinājis ne tikai finansiālo izdevīgumu.
Saskaņā ar Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas plānu, savāktie atkritumi no Preiļiem katru dienu ir jāizved uz 74 kilometrus attālo Daugavpils novada Demenes pagasta atkritumu poligonu. «Pašlaik 9% no savā teritorijā sašķiroto atkritumu kopējā daudzuma mums vairs nav jāved uz poligonu, un tas ir labs rādītājs,» norāda J. Mūrnieks. Viņš stāsta: «Pilsētā kopumā pie daudzdzīvokļu mājām esam iekārtojuši 27 nožogotus laukumus ar speciālajiem konteineriem, un iedzīvotāji ir visai atsaucīgi to izmantošanā - ievēro atkritumu šķirošanas principus. Tālāk speciāli tam izveidotā šķirošanas punktā stikls, plastmasa, kartons un papīrs vēlreiz tiek pāršķiroti un pēc tam sapresēti ķīpās, lai nodotu otrreizējai pārstrādei.»
J. Mūrnieks norāda, ka savākt tik daudz - 9% atkritumu, kas ir gatavi otrreizējai pārstrādei, - iespējams, tikai pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un ieinteresētībai uzturēt vidi tīru. «Nelegālo izgāztuvju Preiļu novadā gandrīz nav, arī meži nav piegružoti, kā tas mēdz būt citviet Latvijā,» uzsver uzņēmuma Preiļu saimnieks vadītājs. Viņš uzskata - lai mudinātu saglabāt tīru vidi, nepietiek tikai ar informatīvām kampaņām, nepieciešams arī radīt apstākļus, lai iedzīvotājiem būtu ērti risināt šo problēmu. Darbs ar lauku teritoriju iedzīvotājiem gan vēl esot jāturpina, jo tur līgumi par atkritumu izvešanu tiek slēgti kūtrāk. Citviet regulāru atkritumu izvešanu apgrūtina ierobežotā ceļu infrastruktūra sliktos laikapstākļos. Tomēr arī lauku ciematos konteineri atkritumu šķirošanai ir uzstādīti. «Mums ir pāris pozitīvu piemēru laukos - Pelēčos un Ārdavā, kur četru piecu māju iedzīvotāji ir apvienojušies un ir izveidots vienots atkritumu nodošanas punkts. Tas visiem ir izdevīgi. Mēs arī paši rīkojam kampaņas un braucam pie zemniekiem, savācam no viņiem, piemēram, izlietotās zaļbarības vai agroplēves, ko citādi varbūt mēģinātu ierakt zemē vai sadedzināt, tā nodarot videi kaitējumu. Laukumā tās pēc tam sapresējam. Naudu par to mēs no viņiem neprasām,» uzsver J. Mūrnieks un piebilst, ka bez labas sadarbības starp atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību tik daudz vides sakārtošanā paveikt nevarētu.
Kociņus nopirka paši
Vides jautājumos sabiedrība, un jo īpaši jaunieši, kļūst arvien apzinīgāka, to veicina gan informatīvās kampaņas, gan realizētie pašvaldības projekti - novērojuši novada domes pārstāvji Preiļos. Te iedzīvotāji novērtē pašvaldības centienus uzturēt apkārtējo vidi un arī paši iesaistās pilsētas sakopšanā.
Lielākais gandarījums esot par Preiļu parku, pie kura atjaunošanas ķērušies pēdējos gados. Muižas komplekss ar parku, dīķiem un kanāliem ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem, kura platība ir 42 hektāri. Te aug 25 sugu koki un krūmi, starp tiem vairāki dižkoki.
Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko stāsta, ka Meža dienās, arī pēc novada domes iniciatīvas parkā šopavasar stādījuši kociņus. «Parkam ir izstrādāts rekonstrukcijas tehniskais projekts, un saskaņā ar ainavu arhitektes norādījumiem tika izvēlētas konkrētas vietas koku stādīšanai. Pasūtījām stādus, un cilvēki varēja tos nopirkt, izvēloties sev tīkamākos. Uzņēmuma Preiļu saimnieks darbinieki palīdzēja tos iestādīt,» stāsta S. Meļko un piebilst, ka ideja iedzīvotājiem iegādāties kokus par saviem līdzekļiem attīstīta ar tālredzīgu mērķi: «Katrs, kurš iestādīja koku, varēs nākt un apskatīties, kā tas aug. Cilvēks zinās, ka tas ir viņa koks, tāpēc pret šiem apstādījumiem izturēsies daudz saudzīgāk.»
Pērn un šogad Preiļos tiek realizēts pārrobežu projekts Ūdens vides aizsardzība un zaļā dzīvesveida aktivitāšu veicināšana Latvijas un Krievijas pierobežas reģionos. Projekta galvenais mērķis ir uzlabot publisko ūdenstilpņu vides stāvokli, un Preiļos tas sākts darīt, izstrādājot parka dīķu un kanālu sistēmas rekonstrukcijas tehnisko projektu, kas paredz dabiski aizaugušo ūdenstilpņu attīrīšanu no atkritumiem, aizaugumiem, kokiem, krūmiem un dūņām. «Dīķu sistēma ir īpaši veidota, parkā tā aizņem 13 hektāru. Mums ir nepieciešams saprast, kādi ir risinājumi ūdens plūsmas atjaunošanai parka dīķos un hidrotehnisko inženierbūvju rekonstrukcijai vai jaunu izbūvei,» skaidro S. Meļko. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas vairāk nekā miljons eiro apmērā, un to paredzēts realizēt trīs kārtās. «Darbs ir sākts, un ceram, ka nākamajos pārrobežu projektu uzsaukumos būs iespēja veikt pašu Preiļu parka dīķu rekonstrukciju. Esam sākuši sarunas arī ar Lietuvas partneriem. Parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un tas mums uzliek pienākumu visus projektus un labiekārtošanas darbus veikt pārdomāti un pamatoti,» uzsver S. Meļko.
Viņa stāsta, ka iepriekšējos gados pašvaldība iesaistījusies arī citā pārrobežu projektā Bella Dvina - pie Preiļu parka dīķiem neizmantotajās pļavās un mazdārziņos ierīkota aktīvās atpūtas zona ar pludmali. Dīķus pie pludmales pašvaldība iztīrījusi par saviem līdzekļiem, izbūvējusi arī jaunu aizsprostu.
«Cilvēki ir ļoti apmierināti, jo Preiļu novadā ir maz ūdenstilpju. Ir tikai viens publiskais ezers - Pelēču ezers -, pārējie ir mežezeri, kurus vairāk var izmantot makšķernieki. Pelēču ezerā esam īstenojuši četrus Zivju fonda atbalstītos projektus. Trīs gadus pēc kārtas ielaidām zivju mazuļus, lai pavairotu zivju resursus: pirmajā gadā ezerā nonāca 16 tūkstošu zandartu, otrajā gadā - 8000 līdaku un šogad - 8000 zandartu mazuļu. Ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem ezerā ir noteikta licencēta zivju ķeršana. Šogad piedalījāmies zivju resursu aizsardzības projektā - lai zivju mazuļi spētu izaugt un tos neķertu nelikumīgi, iepirkām motorlaivu un laivas piekabi pašvaldības policijai, kura ezerā rīko regulārus reidus. Patiesībā ir lietas, ko var paveikt arī bez lieliem ieguldījumiem,» uzskata S. Meļko.