Treneris un ideju ģenerētājs Jānis Skrastiņš saka, ka Vācijas lielākās bobsleja kamanu ražotnes FES pārstāvji šovasar viesojušies Rīgā un atbraukuši arī līdz Elvīras ielai. Liels bijis viņu pārsteigums, ka šādos pieticīgos apstākļos iespējams uzbūvēt labas bobsleja kamanas.
Skrastiņa karjerā šovasar notika diezgan būtisks pavērsiens. Pēc desmit gadu darba ASV izlasē viņš turpmāk strādās ar Beļģijas dāmām. Sarunu sākām par tehniskām lietām.
Kas tev sirdij ir tuvāka - bobsleja kamanu būvēšana vai sportistu trenēšana?
Tehniskā puse mani interesē vairāk. Protams, strādājot bobsleja jomā, ir jāseko līdzi arī skriešanas un kamanu pilotēšanas lietām, bet būvniecībā azarts ir lielāks. Kad kaut kas jauns ir izgatavots, iekšā ir patīkama neziņa, kas no tā visa būs sanācis.
Diplomu esi ieguvis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kas tajā laikā saucās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts...
Jā, bet es jau gandrīz no pašiem bobsleja pirmsākumiem - 1982. gada - daudz strādāju pie tehnikas. Kad vēl pats sportoju, VEF rūpnīcā pie Jāņa Akolova gatavojām aptecētājus, no plastilīna veidojām modeļus, vīlējām un ko tik vēl nedarījām. Protams, lai rasētu, ir vajadzīgas speciālas zināšanas, tāpēc strādāju kopā ar Hariju Švanku, kurš ir diplomēts speciālists šajā jomā. Es piespēlēju idejas, viņš tās realizē uz papīra. Mums joprojām savos 79 gados aptecētāja modelēšanā ik pa laikam palīdz arī Arvīds Miezis. Cenšamies iet līdzi arī jaunajām tehnoloģijām, kaut ko zīmējam elektroniski.
Cik cilvēku pastāvīgi strādā Pārdaugavā bāzētajā Latvijas Bobsleja tehniskajā centrā?
Pieci.
Visu laiku viņi ir noslogoti?
Jā, jo viņiem šī nodarbe patīk. Dažreiz ir kāds blakus pasūtījums, bet pārsvarā darbs notiek tikai pie kamanu būvniecības. Mums ir arī cehs, kurā gatavojam slieces. Visi darbi ir radoši, tāpēc interesanti. Ziemā ir gandarījums, kad televizorā redzi, ka kāds brauc ar mūsu gatavotajām kamanām. Tas dod papildu azartu.
Uzturēt BTC ir rentabli?
Mums ir arī pasūtījuma darbi. Nestrādājam tikai ar domu, ka kāds varbūt mūsu kamanas nopirks. Soču olimpiskās trases vajadzībām uzbūvējām sešas bobsleja kamanas. Līgumu ar viņiem parakstījām pirms pāris gadiem. Nopelnīto investējam radošajā procesā.
Cik kamanu gadā uzbūvējat?
Kapacitāte mums nav liela. Vidēji gada laikā saražojam četras kamanas, pat mazāk.
Cena ir augsta par vienām kamanām? Esmu dzirdējis, ka ap 30 000 eiro maksā bobsleja kamanas.
Naudas summas ir ļoti atšķirīgas. Dažiem izdodas pārdot par krietni augstāku cenu. Būvniecības process nebūt nav vienkāršs. Vispirms ir ideja, kura pēc tam ir jāieliek modelī. Tad veido izstrādājumu, kurā visas metāla detaļas katru reizi ir jāgatavo no jauna. Ražojot mašīnas, noņemot vienai bamperu, otrai tas atkal derēs. Bobsleja kamanās nevar vienu detaļu pārvietot uz citu bobu. Dažas varbūt var, bet pārsvarā visi mezgli ir unikāli veidojumi.
Slieces gatavot nav izdevīgāk?
Tāpat ir jārēķinās ar sākuma ieguldījumiem. Materiāls visiem tagad ir viens, un tas ir jāiegādājas Šveicē. Tā cena ir pusotra tūkstoša eiro. Brīžiem piezogas doma, cik ilgi mums izdosies noturēties, bet bobslejs jau laikam pastāvēs vēl ilgu laiku.
Jāuzbūvē vienas labas kamanas, un pēc tam klientu netrūks?
Tas ir pilnīgi aplams priekšstats. Es ik pa laikam dzirdu runas, ka mūsējiem nav labu bobu. Ja būtu, tad gan visiem parādītu. Ir otrādi. Visi bobsleja kamanu būvētāji savukārt saka - ja mūsu ražojumam būtu tāds pilots kā Lange, tad gan mēs būtu visiem priekšā. Visi būvētāji cīnās, lai ar viņu kamanām brauktu labākie piloti. Cilvēks jau stūrē, kamanas pašas uz finišu neslīd. Nebūs tā, ka, kādam čaiņikam iedodot FES vai BMW kamanas, viņš uzreiz būs pasaules elitē. Kāpēc Vācijas izlasē savā laikā Lange bija visiem priekšā? Ne jau uz kamanu rēķina. Domā, ka citiem nebija tikpat labas tehnikas? Vienkārši Lange bija labākais. Ja viņš brauktu ar mūsu ražotajiem bobiem, mēs varbūt uzzinātu, ka mums ir pasaulē labākās kamanas. Iespējams, mēs maldāmies, visu laiku meklējot kaut ko jaunu.
Cik kompāniju pasaulē nopietni strādā pie kamanu būvniecības?
FES Vācijā apkalpo nacionālo izlasi, tad ir vēl Singer un Wimmer ražojumi. Kopumā ir četras vietas Vācijā. Ferrari strādā Itālijā, Citius - Šveicē, Eurotech - Nīderlandē, kas apkalpo Kanādas komandu, un BMW ir pārslēdzis līgumu ar ASV izlasi. Šogad pirmo reizi ar savu ražojumu pieteikušies japāņi. Izmēģinājuma braucieni ASV trasē Leikplesidā jau ir notikuši. Visi domā - ja reizi viņi ir pasaules līderi tehnoloģiju jomā, kāpēc lai japāņi neuzbūvētu arī bobsleja kamanas. Vienreiz viņi ir ķērušies pie darba. Vēl ir austrietis Valners, kurš strādā tikai ar Krievijas izlasi. Konkurence darba tirgū ir pietiekami nopietna.
Kas brauc ar BTC ražojumiem?
Strādājot ASV izlasē, gribēju panākt, lai Stīvens Holkombs (ASV izlases vadošais pilots - aut.) brauktu ar mūsu kamanām. Amerikāņu nacionālais lepnums neļāva viņiem kaut ko tādu pieļaut. Kā gan tas būs, ka ASV startēs ar mazās Latvijas ražojumu? Es arī viņus saprotu. Amerikāņi ir liela nācija. Viņiem ir jāizmanto savas lielās iespējas. Pretēji rīkojas krievi. Viņi saka, ka neko nevajagot. Visu viņi nopirkšot par naudu. Mēs savas kamanas esam pārdevuši slovākiem, angļiem, poļiem. Raugāmies bobsleja mazo nāciju virzienā. Viņi jau arī meklē izdevīgāko piedāvājumu. Prasa, cik maksā, tad iesaucas - oho, jo tie citi prasījuši pavisam citu summu.
Konkurenti varbūt griež zobus latviešu virzienā, norādot uz dempinga politiku...
Tas ir tirgus ar izvēles iespējām. Tajā visā ir jābūt iekšā no A līdz Z. Ja man prasa, kuras slidas ir siltam un kuras vēsākam laikam, es nevaru pateikt. Lai gan trīsdesmit gadu esmu nostrādājis bobslejā. Varbūt ir kāds gudrinieks, kas to zina. Es pārsvarā strādāju uz intuīciju. Mums nav tādas laboratorijas, kas to varētu noteikt. Tad ir jābūt atgriezeniskajai saitei. Kad strādāju Latvijas izlasē, man tāda bija. Ilgākā laika periodā eksperimentējot, jau var iegūt priekšstatu, kas ir kas.
No darba ASV izlasē aizgāji tāpēc, ka nevarēji izpausties tehnikas jomā?
Arī tas bija par iemeslu. Es gribu būt klāt visā procesā. Šai ziņā jaunajā darbvietā Beļģijas dāmu izlasē man būs iespēja izpausties. Beļģietes taču ir pašā apakšā - viņas ieņem vietas astes galā. Tas man kalpos par stimulu apliecināt, ka ar mūsu kamanām viņas var pacelties uz augšu. Zaudēt es neko nevaru, tikai vinnēt.
Cik liela ir Beļģijas komanda?
Divas meičas pilotē kamanas. Ir arī veči, bet viņi uz Soču olimpiādi vairs netiek.
Kā pats skaties, ir attīstības iespējas Beļģijā?
Nīderlandē arī vēl nesen nekā nebija bobslejā. Viņi nopietni pieķērās, un tagad jau ir gan konkurētspējīgi sportisti, gan arī bobu ražotāji. Sponsoriem no paša sākuma nebija intereses, tā laika gaitā parādījās, kad viņi redzēja, ka tur kaut kas var sanākt. Redzēsim, kā lietas attīstīsies Lietuvā. Starptautiskajā Bobsleja un skeletona federācijā lietuviešus šogad uzņēma, gribēšana ir, bet vai būs visam finansiālais pamats.
Pēc rakstura esi straujš. Varbūt Amerikā ar vadošajām personām radās domstarpības?
Nē, vienkārši es pats sapratu, ka ir izaugusi cita paaudze. Mani bijušie audzēkņi, kas startēja 2002. gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, tagad visi ir federācijas vadošajos amatos - medaļnieks Braiens Šaimers, Tods Hejs, Maiks Dions un Maiks Kons. Visi viņi tagad ir vadītāji vai treneri. Es jau viņiem teicu, ka laikam ir pienācis laiks man sakravāt somas. Viņi tikai smējās. Vēl jau vienu gadu es varēju nostrādāt, bet pēc olimpiādes tāpat man būtu jāaiziet.
Kā tu skaidro to, ka Latvijā ir kamanu ražotne, bet pašu sportisti brauc ar ārzemēs iepirktām kamanām?
Tā ir katra griba un personiskās ambīcijas. Uģis Žaļims sezonas beigās jau brauca ar mūsu kamanām. Latvijas čempionātā Siguldā viņš Oskaram (Melbārdim) zaudēja starta tiesu. Sandis (Prūsis, Latvijas izlases galvenais treneris - aut.) to visu redz. Jaunajā sezonā Žaļims saka, ka braukšot ar mūsu kamanām. Visi bobi jau ir puslīdz vienādi. Svarīga ir šī atgriezeniskā saite, lai zinātu, ko vajag uzlabot.
Prūsis arī visu vasaru rosās pa garāžu Ugālē...
Pēc katras sezonas kamanas ir jāuzfrišina. Jāpaskatās, vai nav kaut kas atlīmējies, un atkal ir jāsaliek kamanas no jauna.
Apmaināties ar informāciju?
Jā, mums nav naidīgu attiecību. Mēs šovasar uztaisījām Prūša kamanām priekšējo asi, arī atsperes esam izgatavojuši. Ļoti saprotam, ka katram ir savas ambīcijas, bet sadarbības jomā esam viens otram atvērti. Es arī esmu bijis pie Sanda Ugālē, lai pavērotu, kā kura detaļa ir izgatavota. Man arī nav nekā slēpjama.
Cik ilgi top bobsleja kamanas?
Aprīlī bija pirmie rasējumi. Cerams, ka oktobrī veiks izmēģinājuma braucienus.
Kas brauks ar jauno bobu?
Vispirms būs jātiek skaidrībā, kā kamanas slīd. Es jau Prūsim smejoties sacīju, ka mums te Osim (Melbārdim) top vienas kamanas. Viņš saka: jā, to es zinu, ka Oskaram visi grib uzbūvēt kamanas.
Ko tas nozīmē, ka Melbārdis kā pilots jau ir top trijniekā vai sešnekā?
Pilnīgi noteikti. Kamanu iestumšanā viņš starp pilotiem ir neapstrīdami pirmais. Jāvērtē gan ekipāža ir kopumā. Oskars ar Daumantu Dreiškenu starta ieskrējienā patlaban ir labākie. Braukšanas prasmē savulaik Lange bija pirmais, tagad ir kādi seši septiņi piloti, kuri ir puslīdz vienādi. Visi trīs vācieši, kanādietis Rašs, krievs Zubkovs, amerikānis Holkombs un Melnbārdis, vēl divnieku mačos arī šveicietis Hefti cīnās par uzvaru.
Olimpiskajā gadā pastāv iespēja, ka kāda no lielvalstīm Krievija, Vācija vai ASV pēkšņi aiziet priekšā konkurentiem?
Nē, ir sasniegts tik augsts līmenis, ka veikt radikālus uzlabojumus vairs nav iespējams. Galvenais būs pēdējā ciklā saglabāt labu veselību, strādājot uz maksimumu.