Šī konstitucionāli sarežģītā situācija dos jaunu pieredzi un var paredzēt juristu diskusijas. Taču V. Zatlers ir rīkojies saskaņā ar Satversmi, un Valsts prezidenta kancelejas juristi neredz problēmas prezidenta rīkojuma īstenošanā.
Valsts prezidenta juridiskās padomnieces Inese Lībiņa-Egnere un Sandra Kukule svētdien preses konferencē medijus iepazīstināja ar turpmāko procedūru. Ja prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā jāizsludina tautas nobalsošana, kurā par Saeimas atlaišanu jānobalso vienkāršajam vairākumam, lai tā būtu atlaista. Šajā referendumā nav noteikts kvorums. CVK priekšsēdis Arnis Cimdars pirmdien komisijas sēdē ierosinās referendumu rīkot 30. jūlijā, kas ir pēdējais iespējamais datums. A. Cimdars Dienai paskaidroja, ka komisijai ir jāpagūst izsludināt iepirkuma procedūra, jāizgatavo referenduma materiāli, kuri vēl jānosūta arī uz ārvalstīm.
Ja tauta referendumā nobalsos par Saeimas atlaišanu, tad ne vēlāk kā divu mēnešu laikā jāizsludina ārkārtas vēlēšanas, bet tajās ievēlētā Saeima strādās nepilnu termiņu - tās pilnvaras beigsies pēc trim gadiem nākamā novembra pirmajā otrdienā, kad sanāk jaunā Saeima. Vēlēšanu sarīkošana tik īsā laikā, pēc A. Cimdara domām, būtu ne mazāk saspringta, jo desmit dienas pēc referenduma jau jāsāk kandidātu sarakstu pieņemšana, kas beidzas 30 dienas pirms vēlēšanu dienas. Ja tauta referendumā nenobalso par Saeimas atlaišanu, tad amats būtu jāzaudē Valsts prezidentam, bet šajā gadījumā to nezaudētu neviens - ne jaunais prezidents, ja tas nebūs V. Zatlers, ne viņš pārvēlēšanas gadījumā, jo Valsts prezidenta amata pilnvaru termiņš, kura laikā rosināta parlamenta atlaišana, jau būs beidzies. V. Zatlers gan LNT diskusijā pateica, ka šādā situācijā viņš pats atstātu posteni.
Līdz referendumam 10. Saeima strādā, kā līdz šim, un ir pilntiesīga. Tātad saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu Saeimai jāvēl arī prezidents, kas ir tās pienākums. Ir izskanējušas šaubas, vai parlaments ir morāli tiesīgs vēlēt jauno prezidentu. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš iepriekš atbalstīja V. Zatleru, teica, ka frakcija plāno apspriesties, vai par prezidentu var balsot deputāti, kuriem viņš izteicis neuzticību. Arī Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis aicina pievērst uzmanību morāles aspektam, «lai šo balsojumu nepārvērstu par atriebību». Ja 2. jūnijā prezidenta vēlēšanas notiek, bet neviens netiek ievēlēts, jāizsludina jauna prezidenta kandidātu izvirzīšana un jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā pēc 15 dienām. Ja līdz 8. jūlijam, kad beidzas V. Zatlera pilnvaras, vēl nav ievēlēts jaunais prezidents, prezidenta pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība). Taču spīkers nevar prezidenta vietā, piemēram, nominēt premjera kandidātu vai nodot otrreizējai caurlūkošanai likumus. Tāpat Saeimas spīkers nevarētu pēc parlamenta atlaišanas prezidenta vārdā sasaukt Saeimas sēdes. Ja Saeima ir atlaista un ir izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, Saeima sanāk uz sēdēm tikai tad, kad tās sasaucis Valsts prezidents, kurš arī nosaka sēdes darba kārtību.