Nevar ietekmēt
«Situācija ir mainījusies diezgan būtiski,» uzskata Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Dainis Turlais (GKR). Viņaprāt, pašvaldības policijai ir atņemti jebkuri instrumenti, lai administratīvi ietekmētu to cilvēku rīcību, par kuriem žēlojas citi rīdzinieki. «Sodīt par trokšņa izraisīšanu nav iespējams, un faktiski troksnis nav pārkāpums. Pašvaldības policija reaģē uz visiem iedzīvotāju izsaukumiem un notikuma vietā risina pārrunas ar trokšņa radītājiem. Policisti mēģina pārliecināt vainīgos, ka viņi ar savu rīcību traucē līdzcilvēkiem, ka tas nav ētiski un godīgi, un lielākajā daļā gadījumu šādas pārrunas dod efektu - jautājums, uz cik ilgu laiku,» norādīja D. Turlais. Viņš katru dienu saņem pašvaldības policijas darba pārskatu par aizvadīto diennakti, un reta esot reize, kad nebūtu dažu sūdzību par troksni. «Satversmes tiesas spriedums atņem pašvaldībām iespēju ietekmēt šo procesu, pasakot, ka tā ir valsts problēma, bet tad valstij ar to jātiek galā,» uzsvēra D. Turlais.
Viņaprāt, problēma ir tā, ka normatīvajos aktos nav pietiekami nodalīts pastāvīgs troksnis, kas vairāk ir būvinspektoru jautājums, no sabiedriskās kārtības traucētājiem, kuri rada troksni salīdzinoši īslaicīgi, bet nakts stundās, traucējot iedzīvotāju mieru. «Šādu troksni mēs uzskatījām par administratīvu pārkāpumu. Šo troksni nevar izmērīt, jo tas nav pastāvīgs,» izteicās D. Turlais. Kā Diena jau iepriekš rakstīja, pašvaldības policijai iedzīvotāji mēdz sūdzēties gan par kaimiņiem, gan kafejnīcām un naktsklubiem.
Reizēm aizraujas
Satversmes tiesa lietu par trokšņa ierobežošanas atbilstību Satversmei izskatīja pēc SIA Irideja 3 sūdzības. Šim uzņēmumam pieder bārs Just, kas iepriekš tika minēts trokšņa cēlāju saraksta augšgalā. Kluba pārstāvis Aleksejs Molčanovs Dienai atzīst, ka kopš Satversmes tiesas spieduma ne reizi nav bijušas problēmas ar pašvaldības policiju. «Naktsklubs ir naktsklubs, mūzika skan līdz sešiem rītā. Uz mani attiecas tikai tas, ka kluba vadība nezvana un nelūdz pagriezt skaņu klusāk,» izteicās A. Molčanovs.
Diena uzklausīja arī Kalnciema kvartāla tuvumā dzīvojošo rīdzinieku sūdzības par troksni, kas skan šajā kvartālā rīkoto pasākumu un koncertu laikā. Kalnciema kvartāla pasākumu rīkotāja Una Meiberga Dienai norāda, ka reizēm sūdzības tiešām saņemtas. Tomēr lielākoties kaimiņi arī pret skaļākiem koncertiem izturas iecietīgi, jo paši tos iecienījuši. «Kādreiz šeit bija spēļu zāles un sagrautas būdas. Šajā rajonā mēs esam vienīgais kultūras centrs, kurā tūkstošiem cilvēku var baudīt kvalitatīvu programmu bez maksas. Pasākumi notiek līdz plkst. 23, tie ir saskaņoti ar pilsētas domi, un cenšamies, lai visi būtu apmierināti,» izteicās U. Meiberga. Ja kāds mākslinieks aizraujas un ievelk koncertu dažas minūtes pēc vienpadsmitiem naktī, tad kaimiņos mītošie iedzīvotāji gan zvanot un sūdzoties policijai.
Jūrmalā viens protokols
Mēģinājumu ierobežot troksni pagājušā gada jūlijā veica arī Jūrmalas dome, pieņemot saistošos noteikumus un tajos paredzot bargus naudassodus par trokšņa celšanu. Taču, kā Dienai atgādināja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile, pērn pieņemtie noteikumi nav stājušies spēkā, jo tos neapstiprināja VARAM. Tagad pašvaldība strādā pie jauna regulējuma, rēķinoties arī ar jau minēto Satversmes tiesas spriedumu. «Jūrmalas pašvaldības policija informē, ka šogad trokšņu sakarā sastādīts tikai viens protokols - par sīko huligānismu, kad nav ņemti vērā policijas brīdinājumi un persona turpinājusi agresīvi uzvesties. Pašvaldības policija veic preventīvo darbu ar restorāniem, kafejnīcām, kā arī operatīvi reaģē uz iedzīvotāju izsaukumiem par kaimiņu radīto troksni. Vairumā gadījumu situācijas tiek atrisinātas pārrunu ceļā. Tiesa, aktīvā vasaras sezona tikai šobrīd sākusies - par statistiku varēsim runāt uz rudens pusi,» pastāstīja I. Aile.