«Šodien nav darba kārtībā diskusijas par jaunu valdību un līdz ar to - arī par tās potenciālo sastāvu,» Dienai uzsvēra Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, atbildot uz vaicāto, cik pamatotas varētu būt LRA cerības kādreiz nonākt pie varas. Jau iepriekš S. Āboltiņa norādījusi, ka koalīcijai nav svarīgāka uzdevuma par nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, kas paredzēta 30. novembrī. Tāpēc var tikai atgādināt to, ko Vienotības vadošie politiķi ir sacījuši pirms vairākiem mēnešiem. Kad sākās neformāli minējumi par iespējamo valdības maiņu, tika secināts, ka jauna koalīcija būs efektīva tikai tad, ja tā būs plašāka. Toreiz vairāki politiķi šaubījās par LRA prognozējamību, ja tās redzamākais politiķis ir Artuss Kaimiņš, kas ar savu individuālo darbību Saeimas komisiju sēdēs var paralizēt ikvienu no tām, ja vien to vēlas. Arī LRA līderis Mārtiņš Bondars ir darbojies ar izteiktām opozicionāra metodēm. Taču par viņa spēju mainīties Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis tolaik bija cerīgāks - pieredze liecinot, ka, nonākot koalīcijā, politiķi kļūst citādi. Partneri no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) vasarā šos minējumus uztvēra tikai kā viņu pabiedēšanu.
Ņemot vērā notikumus pasaulē, arī tagad Vienotība nevarot pieļaut, ka valstī ir politiskā nestabilitāte. Taču iepriekš bija jautājums, vai šo politisko stabilitāti var nodrošināt esošā valdība. No koalīcijas paplašināšanas varētu būt vismaz divi ieguvumi - neviens no partneriem vairs nevarētu diktēt noteikumus. Savukārt, ja opozīcijā paliktu tikai divi politiskie spēki - Saskaņa un No sirds Latvijai -, tām divatā vairs nebūtu iespējams savākt vienas trešās daļas deputātu parakstu, kas nepieciešami, piemēram, lai ierosinātu parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidi. M. Bondars sacīja - tagad aktuāls ir nevis jautājums, kas būs jaunajā valdībā, bet gan - kurš gāzīs esošo valdību.
LRA jau ir demonstrējusi gribu būt konstruktīviem un tāpat kā Saskaņa atbalstīja valdības piedāvāto nacionālo pozīciju jautājumā par bēgļu uzņemšanu, kad par to nevēlējās balsot ZZS un NA. LRA ir arī sagatavojusi lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) atbrīvošanu no amata. M. Bondars ir pārliecināts, ka jau tagad šai iniciatīvai Saeimā būtu vairākums, bet pirms valsts budžeta pieņemšanas daudzi no spīkeres demisijas kārotājiem par to neuzdrošinātos atklāti balsot. LRA to iesniegšot tad, kad būšot pārliecināti par pozitīvu iznākumu. Daļa Vienotības un LRA politiķu sapratās arī tad, kad Saeima lēma atbrīvot no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tās priekšsēdētāju Aināru Dimantu.
Vidzemes partijas un Reģionu alianses veidotās LRA pārstāvju sanāksme ir plānota 3. decembrī, kad tā apspriedīs aktuālos jautājumus, ieskaitot Saeimas frakcijas darbības pilnveidošanu. Šajās sanāksmēs no katras puses ir trīs cilvēki. No Vidzemes partijas bez V. A. Kraukļa un Vidzemes partijas priekšsēdētāja, Rūjienas novada vadītāja Gunta Gladkina piedalīsies arī Aizkraukles novada domes priekšsēdis Leons Līdums. Reģionu alianses līderis, Babītes novada mērs Andrejs Ence tāpat kā Vidzemes partijas vadītājs G. Gladkins Dienai apstiprināja, ka katrs politiskais spēks, kurš piesaka sevi Saeimas vēlēšanās, cer nonākt arī pie varas. «Tas būtu saprātīgi no abām pusēm,» piebilda V. A. Krauklis. Viņš līdz šim nebija partijas valdē. Jāatgādina, ka iemesls tam bija arī domstarpības ar atsevišķiem Vidzemes partijas biedriem, kuri viņam pārmeta individuālas aktivitātes - tajā skaitā centienus sadarboties ar Vienotību.
Uz vaicāto, kā LRA varētu pārliecināt, ka spētu būt konstruktīvs sabiedrotais, V. A. Krauklis atbildēja - Saeimas frakcijā ir arī Nellija Kleinberga, Jānis Ruks, Mārtiņš Šics. M. Bondara iepriekšējā darbība arī, viņaprāt, bijusi konstruktīva. Valkas novada mērs sacīja: «Retorika, kādu izmanto opozīcijā, nenozīmē, ka nevari būt labs partneris koalīcijā.»
LRA frakcijā ir astoņi deputāti, no kuriem neviena nav no Vidzemes partijas, bet A. Kaimiņš ir no partijas Apvienība Iedzīvotāji. Frakcijas vadītājam Dainim Liepiņam uz laiku liegts piedalīties Saeimas darbā, kamēr nav beigusies tiesvedība lietā par nepilnībām viņa amatpersonas deklarācijā.