«Sankciju režīmam ir plusi, var tādā padzīvot ilgāk,» S. Ivanova pasaules krievu preses kongresā Maskavā teikto citē RIA Novosti. Viņš arī paziņojis, ka pēc G7 valstu līderu paziņojumiem Krievija varētu pagarināt savas «pretsankcijas». «Mēs zinām, ka nupat notika septītnieka samits, kurā pagarināja sankcijas pret Krieviju. Tāpēc ir pilnīgi loģiski prognozēt, ka arī Krievija pagarinās tās noteiktās sankcijas. Katras sankcijas ir kā zobens ar divām asām šķautnēm - viena ir negatīva, otra pozitīva. Negatīvais, ko piedzīvojām, ir tas, ka tika pārtraukta kredītresursu pieejamība, strauji cēlās inflācija. Taču mūsu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības komplekss saņēma skābekļa malku un noticēja valdībai, ka tā dot reālas spējas šo kompleksu attīstīt.»
S. Ivanovs uzsvēra, ka Krievijas lauksaimniecība ieguva lielu iespēju attīstīties. «Ja tagad, kā mums to piedāvā, mēs atcelsim savas pretsankcijas, tas nozīmē, ka ļausim lētajiem ārvalstu produktiem brīvi iekļūt mūsu tirgū. Labāk būs, ja ilgāk padzīvosim sankciju režīmā, tad dažām svarīgām nozarēm Krievijā būs nopietns stimuls attīstīties,» savu domu gājienu pamatoja S. Ivanovs. Viņš arī piebilda - kā cilvēks, kurš 15 gadu strādājis Ārlietu ministrijā, viņš varot diplomātiski teikt, ka ļoti šaubās, ka Krievijas pretsankcijas var tikt atceltas, tas esot ļoti mazticami.
Rietumvalstis paziņoja par sankcijām pret Krieviju pēc tam, kad tā anektēja Krimu un atbalsta separātistu karadarbību Austrumukrainā.
Atbildot uz to, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2014. gada 6. augustā parakstīja rīkojumu uz gadu ierobežot dažādu preču ievešanu no valstīm, kuras noteikušas sankcijas pret Krieviju. Tas galvenokārt attiecas uz pārtikas precēm - liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, putnu gaļu, sieriem, piena produktiem, riekstiem. Tolaik Kremlī jau tika paziņots, ka embargo palīdzēšot Krievijas lauksaimniecības attīstībā.
Sankciju laikā inflācija Krievijā pieauga līdz 11,9% un iekšzemes kopprodukts samazinājās par 2,9%.