Ne britu, ne amerikāņu līderu 9. maijā Maskavā nebūs, nebūs arī Francijas prezidenta, Baltijas valstu prezidentu un daudzu citu pasaules demokrātisko valstu vadītāju. Nebūs arī šā kara kādreizējo PSRS pretinieku - Vācijas un Japānas - vadītāju. Kā atzīmē Sueddeutsche Zeitung, «viņi negrib skatīties, kā viņu acu priekšā demonstratīvi brauc tanki un pretgaisa aizsardzības sistēmas». Vācijas kanclere Angela Merkele Maskavā ieradīsies 10. maijā nolikt vainagu pie Nezināmā kareivja kapa. Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts sacījis, ka «Ukrainā notiekošā dēļ Vācijas kancleres klātbūtne tradicionālajā militārajā parādē Sarkanajā laukumā nebūtu vietā».
Vieglāk uzskaitīt tos, uz kuru klātbūtni Kremlis liks uzsvaru: Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Uns, Indijas, Vjetnamas, Mongolijas, Serbijas, Grieķijas līderi. Arī Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš intervijā Prāgas radio Frekvence 1 teicis: «Es tur braukšu, lai pateiktos par to, ka mūsu valstī mums nav jārunā vāciski un nav jāsauc Heil Hitler. Bez PSRS uzveikt Hitleru nebūtu iespējams. Padomju karavīri 1945. gadā atnāca uz Čehiju kā uzvarētāji, un jau tā gada rudenī viņi pameta mūsu valsti. Pēc parādes droši vien būs tradicionālā fotografēšanās. Un varbūt mums iedos paēst, tas arī viss. Centīšos stāvēt pēc iespējas tālāk no Kima Čen Una, jo, kā jau esmu paziņojis, roku viņam nespiedīšu.»
Ienaidnieki visapkārt
Publicists Ivans Suhovs laikrakstā The Moscow Times vērš uzmanību uz to, ka Kremlis, jūtot, ka demokrātiskā pasaule negatavojas piedalīties tā iecerētajā pasākumā, tagad liek uzsvaru uz «iekšējo patēriņu». Visur tiek uzsvērta nevis sabiedroto uzvara Otrajā pasaules karā, bet gan PSRS triumfs Lielajā Tēvijas karā. «Krievi uzskata, ka 9. maijā atzīmē kaut ko pilnīgi atšķirīgu no tā, ko sabiedroto valstis 8. maijā, lai gan datumu atšķirība ir tikai tajā, ka Vācijas kapitulācijas brīdī laika joslu atšķirības dēļ Rietumeiropā bija 8., bet Maskavā jau 9. maijs. Krievi absolūti nošķir Lielo Tēvijas karu no Otrā pasaules kara, un ikviens, kurš rosina šo attieksmi mainīt, riskē tikt nodēvēts par vēstures viltotāju. Komentētājiem patīk norādīt uz ironiju, ka krieviem patīk runāt par lielo uzvaru pār nacistisko Vāciju, pašiem braucot dārgos vācu automobiļos. Taču īstenībā ironija ir vēl dziļāka: Krievijas sabiedrība izrāda lielu lepnumu par tās uzvaru pār nacionālsociālismu, taču pati savās izpausmēs pakāpeniski virzās uz fašismu.»
Jau martā sabiedrības mobilizēšanai aktivizējās Kremlis īpašā organizācijas komitejas Uzvara sēdē. Laikraksts Kommersant norāda, ka tās nozīmīgumu apliecina tas, ka komitejas priekšgalā ir prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, tā pulcējas Georga zālē Kremlī un tās sēdēs piedalās prezidents Vladimirs Putins. Viņa uzruna 17. marta sēdē spilgti atklāja, ko Kremlis domā par paša izveidoto situāciju: «Šodien mēs redzam ne tikai mēģinājumus izkropļot, citādot tā kara notikumus, bet arī ciniskus, neslēptus melus, nelietīgu tās paaudzes nomelnošanu, kura faktiski atdeva visu šai uzvarai un nosargāja mieru uz zemes. Lieku reizi nevajag atkārtot, taču reizēm pat mēle nelokās, lai pārstāstītu visus šos bezkaunīgos secinājumus, tā dēvētos novērojumus, kuriem nav nekā kopīga ar patiesību! Viņu mērķis ir skaidrs: iedragāt mūsdienu Krievijas spēku un morālo autoritāti, atņemt tai valsts uzvarētājas statusu ar visām no tā izrietošajām starptautiskajām un juridiskajām sekām, šķelt un sanaidot tautas, izmantot vēstures spekulācijas ģeopolitiskās spēlēs.
Turklāt tas nav tik nekaitīgi, jo notiek mēģinājums miljoniem cilvēku, pirmām kārtām jau jauniešu, galvās ielikt bīstamas tendences un izkropļotus priekšstatus par vēsturi.»
V. Putinam piebalsoja arī S. Ivanovs: «Atsevišķās valstīs tiek organizēta Otrā pasaules kara un Lielā Tēvijas kara rezultātu pārskatīšanas kampaņa. Ar tādiem mēģinājumiem mēs esam saskārušies arī agrāk, taču pēdējā laikā cinisko melu un falsifikāciju straumei ir vēl nepieredzēts raksturs.» Viņš arī piebilda, ka viss iepriekšminētais ir radījis līdz šim nebijušu sabiedrības mobilizāciju Krievijā un uz organizācijas komiteju plūstot straume ar priekšlikumiem, kā vēl dažādot pasākumu klāstu, kas saistīti ar uzvaras svinēšanu.
Gribēja, kā labāk
Tiesa, paši Krievijas mediji par šo pasākumu straumi atklāti ironizē. Skandāls izcēlās par Krasnojarskā organizēto kūku konkursu, kas veltīts Uzvaras dienai. Konditori piedāvāja tortes, kas bija pieminekļa Māte Dzimtene, apdegušu karavīru vēstuļu, Sarkanā laukuma un kara tehnikas veidolā. Par uzvarētāju atzina trīsstāvīgu torti, ko rotāja kara laika fotogrāfijas un vainagoja glāze, no kuras var iedzert, pieminot kritušos.
Krasnojarskas novada Kanskas pilsētā sabiedrības sašutumu izraisīja milzīgs plakāts uz mājas sienas, kurā attēloti kinokomēdijas Kaukāza gūstekne varoņi, kas dzer alu uz fotogrāfijas Uzvaras karogs virs Reihstāga fona. Kinopersonāžu krūtežas bija izrotātas ar Georga lentītēm.
Iževskas Valsts tehniskajā universitātē notika body art konkurss, kurā studenti izkrāsoja ķermeņus ar 9. maija svinību plakātu sižetiem.
Daudzviet valstī īpaši tiek godināts arī kara laika PSRS vadonis Josifs Staļins. Viņam tiek uzstādīti pieminekļi, memoriālās plāksnes, izskan ierosinājumi nosaukt viņa vārdā ielas. Kommersant citē cilvēktiesību organizācijas Memorial pārstāvi Oļegu Orlovu: «Kādreiz kompartija mēģināja Uzvaras dienas priekšvakarā spekulēt ar Staļina vārdu. Taču tagad viss ir mainījies. Reģionu vadība jūt atmosfēras maiņu sabiedrībā - aplenkta cietokšņa, «stučīšanas», politieslodzīto kategorijas atgriešanās atmosfēru. Jūt to un nāk pretim šādiem priekšlikumiem.»
Krievu politikas opozicionārs Leonīds Volkovs savā blogā raksta: «Uzvaras diena vienmēr bijuši brīnišķīgi un gaiši svētki. Kas būs šogad? Ieroču žvadzināšana, propagandas un melu dzīres.»