Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs trešdien informēja par likumprojektu, kas paredz līdz trim mēnešiem saīsināt Krievijas pilsonības piešķiršanas procedūru ārzemniekiem vai bezvalstniekiem, kuri krievu valodu regulāri izmanto «ģimenes un sadzīves, sabiedriskajā, kultūras un citās sfērās».
«Runa ir par cilvēkiem, kuru radinieki vai viņi paši kādreiz pastāvīgi ir dzīvojuši Krievijā vai teritorijās, kas iekļāvās vai nu pirmsrevolūcijas Krievijā, vai Padomju Savienībā,» D. Medvedevu citē ziņu aģentūra Itar-Tass. Kā piemēru viņš minēja augsti kvalificētus profesionāļus, kuri ir absolvējuši Krievijas vai Padomju Savienības augstskolas.
Valdības vadītājs piebilda, ka personas, kuras iekļaujas šajā kategorijā, bet ir citu valstu pilsoņi, Krievijas pilsonību varēšot iegūt tikai ar nosacījumu, ka tās atsakās no līdzšinējās pilsonības.
D. Medvedevs arī paziņoja, ka to, vai pilsonības pretendenti ir «pietiekami krievvalodīgi», novērtēšot īpaša komisija, ar kuru katram pilsonības gribētājam notiks pārrunas. Tiem, kuri būs pārliecinājuši komisiju, piešķirs īpašu vīzu iebraukšanai Krievijā, kas viņiem dos tiesības pastāvīgi uzturēties Krievijā līdz brīdim, kad viņi saņems valsts pilsonību.
Netiek slēpts, ka likumprojekta parādīšanās šajā laikā ir saistīta ar notikumiem Krievijas kaimiņvalstī Ukrainā, kur nedaudz vairāk par 17% iedzīvotāju sevi uzskata par krieviem. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem dzīvo Ukrainas austrumos un dienvidos esošajā Krimas Autonomajā Republikā, kur pirms nedēļas iebruka Krievijas karaspēks.
Iebrukums bija balstīts uz Maskavas rezervētajām tiesībām aizsargāt, tostarp militāriem līdzekļiem, ārvalstīs dzīvojošos tautiešus un Krievijas pilsoņus.
Krievijas izpratne par to, kas ir tās tautieši, ir ļoti izplūdusi, bet pierasts uzskatīt, ka tie ir cilvēki, kurus vieno krievu valoda, «pareizā» padomju vēstures izpratne un pareizticība, tātad tie obligāti nav etniskie krievi.