Šī būs pirmā Krievijas un ES līderu sanāksme pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, tādēļ Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam būs iespēja tikties ar jauno ES vadību: ES prezidentu Hermanu van Rompuju, ES ārlietu vadītāju Ketrinu Eštoni, kā arī EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozo.
Krievijas amatpersonas pirms sanāksmes likušas noprast, ka Maskava no šīm sarunām gaida ievērojamu progresu bezvīzu režīma jautājumā. Maskava jau vairākus gadus cenšas panākt bezvīzu režīmu ar ES valstīm, tomēr līdz šim nekāds būtisks progress nav sasniegts. Vladimirs Čižovs, Krievijas sūtnis ES, paudis viedokli, ka Krievija būtu gatava nekavējoties ieviest bezvīzu režīmu, taču šis nodoms saskāries ar eiropiešu iebildumiem. «Bezvīzu režīms ar ES ir vairāk nekā 50 pasaules valstīm, ieskaitot tādas, kurām ar ES ir daudz mazāk sakaru nekā Krievijai. Atliek vien pabrīnīties par ES nekonsekvenci,» žēlojas V. Čižovs.
Krievijas politikas analītiķis Jevgeņijs Gontmahers spriež, ka bezvīzu režīma jautājumā «bumba ir Eiropas laukuma pusē», bet eiropieši ieņēmuši piesardzīgu nostāju. «Viņiem ir grūti iedomāties, ka Eiropas telpa varētu izplesties līdz Ķīnas robežai», laikrakstam Kommersant stāsta J. Gontmahers.
Eiropas valstis baidās, ka pēc bezvīzu režīma ieviešanas no Krievijas uz ES plūdīs nelegālo imigrantu, noziedznieku un nelegālo strādnieku straume. ES vēlas, lai Krievija vispirms pastiprinātu robežu kontroli, kā arī ieviestu modernākas pases. ES arīdzan gribētu, lai Krievija atsakās no iebraukušo ārzemnieku reģistrācijas sistēmas. Krievija jau piekritusi pilnveidot vienošanos par nelegālo ieceļotāju readmisiju, tādēļ turpmāk ES valstis varēs sūtīt atpakaļ uz Krieviju ne tikai nelegāli ieceļojušos krievus, bet arī trešo valstu pilsoņus.