Newsru.com gan citē Krievijas ekonomiskās attīstības ministra vietnieka Alekseja Vedeva teikto, ka 2015. gada pirmajā ceturksnī inflācija 10% vēl nesasniegs. Taču viņa prognozes bija balstītas uz Urals naftas cenu 80 dolāru apjomā. Taču naftas cena ir nokritusi zem 70 dolāriem, bet dolāra vērtība mainās 52-54 rubļu robežās.
Žurnāla Dengi prognozes ir krietni vien pesimistiskākas, jo tas balstās uz prognozēm par tuvojošos recesiju (- 0,8%), investīciju samazināšanos (- 3,5%) un reālā atalgojuma samazināšanu (- 3,9%). Tiek arī atgādināts, ka divciparu skaitļa inflācija Krievijā nav piedzīvota kopš 2008. un 2009. gada krīzes.
Uzņēmuma Uralsib analītisko pētījumu pārvaldes vadītājs Aleksandrs Golovcovs atgādinājis, ka devalvācija ir pats stiprākais inflāciju veicinošais faktors. Kopš 2014. gada sākuma rublis pret dolāru zaudējis ap 40% savas vērtības. Devalvācija par katriem 10% pievienojot inflācijai vienu procentpunktu.
Otrs inflāciju veicinošs faktors esot pārtikas importa aizliegums, ko Krievija ieviesa, atbildot uz Rietumu noteiktajām sankcijām. Gaļas cenas 2014. gada novembrī, salīdzinot ar 2013. gada oktobri, ir palielinājušās par 18%, zivju - par 16%, piena - 14%, cepameļļas - par 15%. Putnu gaļas cena decembrī, salīdzinot ar pagājušā gada decembri, ir palielinājusies par 30%.
Tiek prognozēts, ka inflāciju visvairāk izjutīs mazturīgie iedzīvotāji, īpaši - pabalstu un sociālo pensiju saņēmēji, jo strauji augošās pārtikas cenas apēd lielāko viņu ienākumu daļu. Jau pagājušā gada beigās 15,7 miljoniem Krievijas iedzīvotāju (11%) ienākumi bija zemāki par iztikas minimumu. Gaidāms, ka viņu skaits un proporcija tikai pieaugs. Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozes centra pārstāvis Igors Poļakovs paredz, ka nabadzības pieaugums Krievijā, kas saistīts ar inflāciju, būs gaidāms 2015. un, iespējams, arī 2016. gadā.