Tatārus aicina nebalsot
Krievijas karaspēka okupētās Krimas Autonomās Republikas parlaments vakar vienbalsīgi atbalstīja pussalas pievienošanu Krievijai. Krimas premjerministra vietnieks Rustams Temirgalijevs paziņoja, ka lēmums ir stājies spēkā no tā pieņemšanas brīža, bet 16. martā notikšot referendums, kas esot nepieciešams, lai reģiona iedzīvotāji «varētu atbalstīt parlamenta lēmumu».
R. Temirgalijevs sacīja, ka līdz ar Krimas iekļaušanos Krievijas sastāvā, pussalā izvietotie Ukrainas karavīri uzskatāmi par «okupantiem», un viņiem ir jāpadodas vai jāpamet teritorija.
Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs aicināja tatārus nepiedalīties referendumā un paziņoja, ka viņa vadītā kopiena, kas veido aptuveni 12% no pussalas diviem miljoniem iedzīvotāju, neatzīs referenduma rezultātus, vēsta Radio Free Europe.
Krievijas Valsts domes federālās iekārtas komisijas vadītājs Vjačeslavs Timčenko sacīja, ka Maskavas lēmums par Krimas iespējamo pievienošanu balstīšoties uz referenduma rezultātiem. «Krievija nepieņems nekādus lēmumus pirms referenduma. Mēs neiejaucamies Ukrainas un Krimas iekšējās lietās,» V. Timčenko teikto atreferē BBC krievu redakcija.
Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Mironovs paziņojis, ka nākamnedēļ parlaments varētu apstiprināt viņa iesniegto likumprojektu, kas atvieglojot «ārvalstu teritoriju» pievienošanu Krievijai.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, kurš ceturtdien Briselē tikās ar 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, atgādināja, ka Krimas separātistu valdība un parlaments nav leģitīmi, tādēļ arī to pieņemtais lēmums par pievienošanos Krievijai neesot likumīgs.
Viņš sacīja, ka Ukrainas valdība vēlas sarunu ceļā atrisināt krīzi Krimā, bet brīdināja, ka Ukrainas bruņotie spēki rīkosies, ja Krievija iebruks dziļāk valsts teritorijā. «Mēs esam gatavi aizstāvēt savu valsti,» apliecināja A. Jaceņuks.
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krimas Autonomās Republikas parlamenta balsojums par teritorijas pievienošanos Krievijai bijis saskaņots ar Krievijas Valsts domi.
Obama ievieš sankcijas
ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien izdeva rīkojumu, ar kuru iesaldēti aktīvi un aizliegts iebraukt Savienotajās Valstīs Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras saistītas ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā. Sankcijas neattiecoties uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, ziņoja Reuters.
ASV iepriekš noteica aizliegumu izsniegt vīzas personām, kuras iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar represijām pret protestētājiem Ukrainā.
NATO aicināja Krieviju izbeigt Krimas krīzi, kas neskarot tikai Ukrainu, bet radot nopietnus draudus visas eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei. «Mēs skaidri saskatām nopietnākos draudus Eiropas drošībai kopš aukstā kara beigām,» sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš informēja par alianses lēmumu padziļināt militāro sadarbību ar Ukrainu.
Briselē ceturtdien norisinājās ES līderu ārkārtas samits, kurā tika lemts par atbildi uz Krievijas militārajām aktivitātēm Krimā. Pirms sanāksmes, kas noslēdzās vēlu vakarā, tika apšaubīta iespēja, ka ES varētu ieviest sankcijas pret Maskavu, jo dalībvalstu vidū nebija vienprātības par nepieciešamību stingri vērsties pret Krieviju, no kuras gāzes ir atkarīga vairāku ES dalībvalstu ekonomika.