Skolotājiem šeit ir jāiemaksā apmēram 10% no algas skolotāju pensijā, ko aprēķina, skaitot kopā vecuma gadus ar mācību gadiem. Ja sanāk vismaz 85, var dabūt pilnu pensiju. Piemēram, man bija 54 gadi, mācību gadi - 31, tādējādi varu dabūt 62% no visaugstākās algas. Iznāk 4000 dolāru mēnesī, bet no tiem novelk valdības nodokli ap 20%. Kad apritēs 65 gadi, varēs dabūt valdības pensiju ap 600 dolāriem mēnesī. Daudzas kompānijas atļauj strādniekiem iemaksāt privātajai pensijai, ko saņem pēc tam kopā ar valdības pensiju. Esmu laimīgs, ka skolotāja gaitas man «nokasīja» 10% no algas, jo tagad varu dzīvot labi. Citādi visu naudu būtu notērējis, jo nemāku labi iekrāt - deg caurums kabatā.
Kad vecāki bija dzīvi, mēs vienmēr gājām palīgos viņiem tīrīt māju, izkārtot produktus ēšanai. Ja pensionāram sanāk mazāk par 8000 dolāru gadā, tad valdība piemaksā klāt, lai vieglāk dzīvot. Mani vecāki varēja atļauties dzīvot atsevišķi - tā paši gribēja, tomēr bez mūsu palīdzības to nevarētu atļauties. Ja ienākumi mazi, arī zāles var dabūt par velti, slimnīca par brīvu - strādājošajiem gan par to jāmaksā. Arī, ja pensionārs, kam nav viegli staigāt, brauc ar mašīnu, var dabūt zīmi, kas auto atļauj novietot tuvāk pie galvenajām durvīm - tikai jādabū ārsta atļauja. Šeit ir daudz brīvprātīgo, kas vadā pensionārus pie ārsta, uz slimnīcu vai citur, ja vajadzīgs. Valdība pensionāriem piešķir lētākus apartamentus dzīvošanai un pa zemu cenu pieved ēdienu tiem, kuri paši nevar sagatavot. Ja pensionāram sanāk mazāk nekā 14 000 dolāru gadā, ar valdības atbalstu var dabūt, piemēram, vienas guļamistabas dzīvokli par 400 dolāriem mēnesī, kas parasti maksā ap 750 dolāriem (bet šāda iespēja, šķiet, ir mazāk nekā 20% senioru). Taču to var nokārtot tikai, ja valdība samaksā un ģimenes locekļi pieliek roku.
Naudu iekrāt ir grūti. Mēs ar sieviņu nedaudz ceļojam, bet līdz šim palīdzējām meitām ar maksu par mācībām universitātē (katrai 10 000 dolāru gadā, kopā abām - 80 000 dolāru četros gados). Palīdzējām arī ar iekārtošanos dzīvē. Vecākā meita gadu bija bez darba, tikai nupat to dabūja, arī tad palīdzējām. Vienmēr ir izdevumi bērniem un tad arī mājas remonts - tādējādi tā nauda pazuda. Brīvā laika daudz nav. Mums patīk ar velīti braukt pa laukiem, ar laiviņu pa ezeru, staigāt pa pilsētu, slēpot mežā. Reizi gadā organizējam lielu ceļojumu. Nupat apciemoju savu brālēnu Rīgā, biju kopā ar meitu Liju. Viņa Latvijā bija pirmo reizi, un tas viņai bija liels pārsteigums.