Veselības ministru G. Belēviču un izglītības un zinātnes ministru K. Šadurski uz kopīgu rīcību esot iedvesmojis Pasaules Veselības organizācijas pētījums, kurā aplūkotas skolēnu veselības paraduma tendences daudzās valstīs. Latvijā aptaujāti 5500 skolēni. Veselības ministrs G. Belēvičs pētījumam veltītajā preses konferencē paziņoja, ka daudziem bērniem, jau sākot mācības 1. klasē, ir liekais svars. Neveselīgs uzturs un nepietiekama fiziskā slodze ir galvenie riska faktori. Lai arī saldināto dzērienu patēriņš, tāpat kā saldumu un sāļo uzkodu lietošana, ir samazinājies, kas izriet no pētījuma, vienlaikus skolēni ievērojami mazāk nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tā vietā daudz laika pavadot pie televizora un datora.
«Agrāk bērnus bija grūti atraut no futbola spēles, tagad - no datora, lai pierunātu iet spēlēt futbolu. Tā ir reāla problēma,» sacīja K. Šadurskis. Viņam raizes radot arī bērnu nervu sistēmas stabilitāte, kuru arī var iespaidot datorspēles un lielais informācijas daudzums. Tas, pēc ministra domām, ir risks jauniešu garīgajai veselībai, un tāpēc «veselības mācība ir absolūti obligāta». Taču mācību plānā tagad būtu grūti atrast tai un arī trešajai sporta stundai vietu, tāpēc kā risinājums tiek piedāvāts pavasarī pagarināt mācību gadu, tā nepieļaujot bērnu pārslodzi. Ministrs gan vēl nevarēja pateikt, kāda šai iecerei būs ietekme uz valsts budžetu naudas izteiksmē.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (Vienotība) priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu uzskata par «noteikti atbalstāmu», jo grūti iedomāties, kurā Eiropas valstī skolēniem vēl ir tik garas brīvdienas kā Latvijā. Citur skolas gads beidzas jūnija otrajā pusē un dažviet mācības atsākas jau augustā. Turklāt bieži Latvijas skolu bērni «vasarā izlaižas kā teļi», jo ne visi garo brīvlaiku izmanto kvalitatīvi, nodarbojoties ar sportu un citiem veselīgiem paradumiem, Dienai sacīja I. Viņķele. Komisijas priekšsēdētāja piekrīt, ka mācību gada laikā bērniem ir liela slodze, tāpēc to ir lietderīgi līdzsvarot. Viņai ir informācija, ka par veselības mācības stundu nepieciešamību runājušas arī ārstu organizācijas. Vēl sliktākas šīs zināšanas esot profesionālās izglītības sistēmas audzēkņiem, par to arī būtu jādomā, piebilda politiķe.