Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Lai noliktu CE vai lai izprastu?

Vēl pēdējie metri, un 12. klasei sāksies gala pārbaudījumi. Aprīlis un maijs parasti paiet drudžainākā vai ne tik drudžainā zināšanu atkārtošanā, lai varētu sekmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus (CE). Neilgi pirms tiem Skolas Diena ar vairākiem skolotājiem aprunājās par to, kas CE sistēmā (un jāsaka - arī visā izglītošanās procesā kopumā) vērtējams pretrunīgi vai pat kritiski. Piemēram, ka mācīties, lai noliktu eksāmenu, un mācīties, lai tiešām iegūtu paliekošu izpratni par apgūstamo vielu, realitātē ir divas dažādas lietas.

Vairs nevar satrenēties

Matemātikas CE saturs pēdējos pāris gados ir ļoti būtiski mainījies, saka Limbažu novada ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja Gunta Lāce. Un tas ir labi, jo tagad CE no skolēniem sagaida to, ko kā attīstāmu paģēr arī izglītības standarts: augstākā līmeņa domāšanas prasmes - ka viņi spēj lietot iegūtās zināšanas un prasmes dažādos kontekstos, ka spēj vispārināt, pārnest uz jaunu situāciju to, ko mācījušies citā, u. tml. «Sliktā ziņa - mums īsti nav paraugu, kā šīs prasmes standartizētā testā, kāds ir arī CE, pārbaudīt. Šobrīd tas ir eksperiments, mēs mācāmies darbībā un piedzīvojam pārmaiņu grūtības,» saka pedagoģe. Viņa gan norāda, ka šī mācīšanās ir sekmīga, jo eksāmens pamazām kļūst labāks.

Skolās bieža ir sajūta, ka skolēni mācās tikai tāpēc, lai noliktu CE - nav laika pakavēties pie kādas tēmas ilgāk, lai to pamatīgāk izprastu, jo jāpaspēj izskriet cauri visam, kas varētu būt eksāmenā. Lai gan matemātikas CE jaunais saturs ved virzienā uz izpratni, jo labi atklāj tās trūkumu, G. Lāce teic, ka skolotājus, bērnus un vecākus mulsina tas, ka šādam jaunam CE vairs nevar sagatavoties kā agrāk - satrenējoties noteiktu uzdevumu risināšanā. «Man šobrīd ir nedrošības sajūta. Vecajos CE es daudz ko varēju «paņemt uz sevi» - ja bija pareizi noorganizēta pēdējā atkārtošana, skolēni varēja iegūt labus rezultātus. Tagadējam eksāmenam vajadzētu trenēties visu laiku mainīt uzdevumu kontekstus, domāt citādi utt. Mēs, pedagogi, to saprotam, bet līdz galam nezinām, kā to darīt. Trūkst labās prakses piemēru,» G. Lāce stāsta. Viņasprāt, arī bērniem ir svarīgi redzēt - ja veiksi tādus un tādus soļus un strādāsi centīgi, varēsi CE nokārtot sev gana labi. Bet šobrīd, kad šis gatavošanās ceļš vairs nav tik skaidrs, bieži uzvar dabiskais slinkums - ja nezinu, ko darīt, nedaru neko. Skolotāji streso, jaunieši atslābst.

Vieglāko matemātikas CE daļu tomēr joprojām var nolikt samācoties, un G. Lācei tas simpatizē, jo eksāmenu kārto arī skolēni, kas nesasniegs augstāko domāšanas prasmju līmeni. Tomēr viņai nepatīk, ka visai labu rezultātu CE var dabūt, arī līdz galam neizrisinot nevienu no sarežģītākās daļas uzdevumiem vai arī tajos kļūdoties pirmajā solī un tālāk, uz tā balstoties, visu risinot pareizi. «Man šķiet, ka tas nav labi audzinošajā ziņā. Kā tad dzīvē? Vai arī ārsts var noteikt kļūdainu diagnozi un tālāk ideāli to ārstēt, bet pēcāk teiksim - viss jau bija pareizi, tikai žēl, ka pacients nomira?» spriež G. Lāce. Viņa iebilst arī pret to, ka matemātikas CE skolēniem neļauj izmantot tehnoloģijas, pat ne kalkulatoru.

Devītajā klasē CE grūtāks

Anitai Vanagai, latviešu valodas un literatūras skolotājai Āgenskalna Valsts ģimnāzijā (ĀVĢ), CE liekas ļoti pozitīva lieta, jo ar to mēģināts panākt salīdzināmus rezultātus. Tomēr novērots, ka skolēnu latviešu valodas zināšanas un arī viņu sniegums šajā CE slīd uz leju. Tā ir kompleksa problēma, kura, pēc A. Vanagas domām, būtu jāpēta pedagoģiskās pētniecības institūtam, kāda Latvijā šobrīd trūkst. Viņai pašai skaidru atbilžu par šo lejupslīdi nav, taču kā vienu no iemesliem viņa min nepietiekamās skolēnu prasmes. «Tur vainīgs izglītības standarts - tas ir pārblīvēts, un neatliek laika prasmes nostiprināt. Šajā priekšmetā skolā vajadzētu tādu pašu praksi kā laboratorijas darbi fizikā, bioloģijā u. c. Bet mums šādas opcijas nav,» saka A. Vanaga. Viņa uzskata, ka latviešu valodai nedēļā atvēlēt tikai divas stundas ir par maz. «Ir nepareizi spriest, ka latviešu valodu visi zinām tāpat, tāpēc vairāk nevajag. Augstskolas sūdzas, ka jaunieši slikti zina dzimto valodu, nemāk izteikties. Bet kā lai iemācās, ja stundu ir tik maz un klasēs ir ap 30 skolēnu?!»

Skolotājai ir aizdomas, ka mazākumtautību skolās latviešu valodu joprojām mēdz mācīt šajā jomā ne tie spēcīgākie pedagogi. Par problēmu tas kļuvis brīdī, kad abu plūsmu skolas visas sāka kārtot vienu un to pašu CE latviešu valodā, lai gan iepriekš mazākumtautību skolu skolēni lika citu eksāmenu - kā pārbaudījumu svešvalodā. «Iespējams, tieši tāpēc CE prasības ir tikušas pazeminātas. Piedalos arī eksāmena labošanā, un tā testa daļā dažkārt redzu, ka atbildes ir vai nu špikotas, vai diktētas priekšā, jo 2. daļā, kur jāizsakās pašam, var redzēt, ka zināšanas ir vājas,» A. Vanaga atklāj. Viņa stāsta, ka ir bijuši gadi, kad 9. klases CE latviešu valodā bijis grūtāks un stingrāks nekā 12. klasē, un tas, iespējams, ir tāpēc, ka 9. klasē latviešu un krievu plūsmas joprojām kārto nevis vienotu, bet katra savu eksāmenu.

Lēnāk ir jēgpilnāk

Arī Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājam Valdim Zuteram šķiet, ka CE fizikā kļūst vieglāks. Tajā pašā laikā viņš priecājas, ka CE klāt nākusi ceturtā, praktiskā daļa, kas pārbauda tieši skolēnu pētnieciskās prasmes - viņiem te jāzīmē grafiki, jāanalizē eksperimenta rezultāti u. tml. Līdz šim tā fizikas CE pietrūcis un pieticis tikai ar prasmi daudz rēķināt. Pedagogs gan mulst par to, ka eksāmenā skolēniem tagad jānodod arī divi jau gatavi laboratorijas darbi - pēc V. Zutera domām, ja tie netiek veikti uz vietas, bet iepriekš, godīguma robeža ir izplūdusi, to arī īpaši nekontrolē. Tāpat pietrūkst konkrētu norāžu, kādas šajos laboratorijas darbos ir prasības. «Man šķiet, ka skolēniem rezultāti šajā pētnieciskajā CE daļā ir tādi, cik skolotājs saprot, ko un kā darīt,» V. Zuters saka.

Fizikas CE ir izvēles, tāpēc daļa klases to gatavojas kārtot, daļa ne, un līdz ar to atšķiras arī mācīšanās pieejas. CE kārtotājiem ar minimālo fizikas stundu skaitu nepietiks, V. Zuters norāda. Viņš gan ievērojis, ka paradoksālā kārtā tiem, kas eksāmenu negrasās likt, ir lielākas cerības uz noturīgām fizikas zināšanām. Kamēr CE kārtotāji skrien cauri tēmām, kas būs eksāmenā, un iekaļ formulas, pārējiem nereti ļauts darboties brīvāk, patstāvīgāk, vairāk iedziļināties un caur laboratorijas darbiem pašiem nonākt pie secinājumiem par fizikas likumiem. «Ļaut skolēnam atklāt tos pašam - tas ir lēnāk, bet ar lielāku jēgu,» saka V. Zuters un piebilst, ka šāds mācību process arī attīsta prasmes, kas noderēs citās jomās dzīvē. Tāpēc viņam ir dalītas jūtas, runājot par fizikas CE padarīšanu par obligātu visiem. Tad skolotāji vairāk spiedīs uz rēķināšanu, mājasdarbiem, gaisotne stundās būs daudz saspringtāka. Tiesa, tad skolas arī varēs objektīvi salīdzināt, jo fizikas CE vairs neliks tikai skolēnu izlase.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Lietuvā avarējot DHL lidmašīnai, viens bojāgājušais

Netālu no Viļņas lidostas pirmdien līdzās dzīvojamai ēkai nokritusi Vācijas loģistikas uzņēmuma DHL transportlidmašīna, un gājis bojā viens no tās apkalpes locekļiem, paziņojušas Lietuvas amatperson...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?