Saeimas vēlēšanās sestdien gaidāma niecīga Īrijas latviešu aktivitāte, jo ceļu līdz vēlēšanu iecirknim Dublinā droši vien mēros ne vairāk kā pāris procentu balsstiesīgo vēlētāju. Tā bija arī pirms četriem gadiem, tikai toreiz partijas gaidīja daudz lielāku vēlētāju aktivitāti. Pēc tam, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, latviešu viesstrādnieku plūsma uz Īriju pārauga platā straumē, tādēļ bija iemesls domāt, ka desmitiem tūkstošu Īrijā dzīvojošo vēlētāju varētu būtiski ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Pieviltās cerības
Gandrīz visas lielākās partijas toreiz sūtīja savus pārstāvjus aģitēt uz Īriju, balsotāju vajadzībām tika izveidots papildu vēlēšanu iecirknis, žurnālisti no Latvijas devās uz Īriju, lai atspoguļotu vēlēšanu norisi. Taču pēc iecirkņu slēgšanas izrādījās, ka vēlētāju atsaucība bijusi niecīga: Dublinā nobalsoja 476 cilvēki, otra lielākā Īrijas pilsēta Korka varēja lepoties ar 61 vēlētāju. Nedaudz virs 500 vēlētāju: šāds balsotāju skaits drīzāk būtu atbilstošs nelielam Latvijas pagastam, nevis desmitiem tūkstošu lielai latviešu kopienai.
Nav brīnums, ka pēc 2006. gada fiasko Latvijas partijas faktiski atmetušas ar roku cīņai par Īrijā dzīvojošo vēlētāju balsīm. Nekādi aģitācijas braucieni vairs netiek rīkoti, neviens arī nedomā tērēt naudu reklāmai. «Valdošās partijas izlēma, ka Īrijai un Anglijai šoreiz nepievērsīs uzmanību,» secina I. Miezis. Latvijas partiju līderi apgalvo, ka nav aizmirsuši par ārzemju vēlētājiem, tomēr nevēlas spert reālus soļus, lai uzrunātu šo pilsoņu kopu. Saskaņas centra (SC) līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka «nav jēgas staigāt pa Dublinas krogiem un meklēt kādu vēlētāju», bet ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis spriež, ka nebūtu korekti uzmākties cilvēkiem, kas vīlušies Latvijas politiķos.
Krievi aktīvāki
Pēteris Kārlis Elferts, Latvijas vēstnieks Īrijā, gan ir optimists un prognozē, ka vēlētāju aktivitāte nemaz nebūs tik maza. «Domāju, ka šoreiz Īrijā nobalsos vairāk.» Īstu pamatojumu šādam optimismam neredz, jo šoreiz Korkā vairs nebūs iecirkņa, tādēļ cilvēkiem no visas Īrijas nāksies doties uz Dublinu. Vietējie aktīvisti organizē autobusus no Korkas un Limerikas, lai vēlētāji varētu nokļūt galvaspilsētā. Lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, ekskursantiem piedāvāts arī Dublinas zoodārza un Vaska figūru muzeja apmeklējums. Tāpat vēlēšanu laikā Dublinā viesojas dziesminieks Kaspars Dimiters, kurš sarūpējis koncertu tautiešiem Īrijā.
Par to, ka vēlētāju aktivitāte nebūs liela, liecina arī niecīgā atsaucība balsošanai pa pastu. No visas Īrijas pieteikušies tikai trīs cilvēki (pagājušoreiz bija 12). Īrijas latviešus var saprast, jo no tālienes izvērtēt Latvijas partiju piedāvājumu nav viegli. Īrijā kādreiz varēja caur satelītu uztvert Latvijas televīziju, bet tagad pieejams tikai internets. «Lai sekotu līdzi notikumiem Latvijā, cilvēkiem nākas piepūlēties. Tu nevari vienkārši atnākt mājās, ieslēgt televizoru un apgulties uz dīvāna. Nākas sēsties pie datora un meklēt informāciju ar domu, ka tevi tas patiešām interesē,» spriež Latvijas vēstniecības padomnieks Renārs Danelsons.
«Balsot neiešu, mani tas neinteresē. Neiešu tērēt savu dārgo laiku. Man vienalga, kas notiek Latvijā,» stāsta Dublinas latviešu skoliņā satiktais Jānis. Viņa vārdabrālis Jānis Kargins ir aktīvāks, kā nekā viņš vada Latviešu biedrību Īrijā. «Ja neiesi balsot, krievu tantiņa aizies un nobalsos!» brīdina J. Kargins. Šāds scenārijs jau tika piedzīvots 2006. gadā, kad Īrijā vislielāko atbalstu izpelnījās uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm orientētās partijas PCTVL un SC. Šoreiz par SC grasās balsot arī Artūrs, jo viņam patīk Rīgas mērs Nils Ušakovs, kurš gada laikā esot daudz paveicis Rīgas labā.
Balsos par Laimes lāci
Citi latvieši vēlēšanas gaida ar humoru un joko, ka Īrijā varētu dibināt savu sēņu lasītāju partiju. «Zinu, ka daļa balsos par premjera kandidātu Laimes lāci,» stāsta I. Miezis, kurš pats iecerējis balsot ar tukšu aploksni. Vēl jau arī Īrijā ir apzinīgi vēlētāji, piemēram, Ilze Barkus, kas noteikti nolēmusi balsot, ja vien vēlēšanu dienā nebūs jādodas uz slimnīcu, lai laistu pasaulē piekto mazuli. «Vienmēr esmu balsojusi gan Latvijā, gan Īrijā,» uzsver Ilze. Šoreiz viņa sliecas atbalstīt Vienotību, kas iestājusies par iespēju piešķirt dubultpilsonību ārzemēs dzimušiem latviešu bērniem.
Nacionālisma idejas ir tuvas bezdarbniekam Jurim, kurš ieradies uz latviešu dievkalpojumu Dublinas luterāņu baznīcā. «Es piedalījos 1989. gada manifestācijās. 20 gadu pagājuši, bet kas ir mainījies? Pie varas tikai čekisti un komunisti!» Juris vaicā, vai Latvijā vēl ir kāda īsteni nacionāla partija. Par vienīgo objektīvo preses izdevumu Latvijā viņš uzskata Aivara Gardas izdoto laikrakstu DDD. «Ja šis sauklis būtu īstenots pirms 20 gadiem, Latvijā tagad nebūtu tāda bardaka,» uzskata Juris. «Cerība mirst pēdējā. Varbūt jāpaiet vēl 20 gadiem, lai kaut kas mainītos.»