«Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzlikusi tik augstu latiņu, ka mēs gaidām tādu pašu brīnumu, tādu pašu izcilību,» intervijā LNT raidījumā 900 sekundes piektdien sacīja Prāta vētras mūziķis Renārs Kaupers. Viņš vēlētos prezidentu, uz kuru palūkojoties un dzirdot viņa uzstāšanos varētu justies lepns, ka šis cilvēks ir Valsts prezidents. Teiktajā ir iezīmēts virziens, kas varētu palīdzēt Saeimas deputātiem izdarīt izvēli. Augstajam amatam līdz piektdienas vakaram bija pieteikti četri kandidāti. Pretendentu dokumentus Saeimā varēja iesniegt līdz svētdienai. Latvijas Reģionu apvienība (LRA) amatam nosaukusi savu līderi Mārtiņu Bondaru, Saskaņa - pieredzējušo Saeimas deputātu Sergeju Dolgopolovu, Zaļo un Zemnieku savienība - aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK - Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu.
Kas būtu nākamie
Neatkarības deklarācijas atjaunošanas jubilejas dienā K. Šadurskim bijusi iespēja pārmīt dažus vārdus ar V. Vīķi-Freibergu, kura bija Valsts prezidente no 1999. līdz 2007. gadam. Viņa pašlaik neizskatot iespēju pretendēt uz amatu, taču politiķim palikusi sajūta - «ja visi striķi trūkst», kaut kas varētu arī mainīties. Par to liekot domāt arī prezidentes teiktais žurnālā Ir pirms vairākām nedēļām. Šajā intervijā V. Vīķe-Freiberga sacīja: «Tas nav amats, kas man būtu pie sirds, jo tas ir noiets etaps. Bet man rūp Latvijas liktenis. Ja es redzētu, ka profilējas kāds cilvēks, kas apdraudētu Latvijas intereses un savos izteikumos stūrētu grāvī, tad es kaut vai ar galvu padusē ietu kaut ko darīt.» Zīmīgi, ka pēdējā laikā pastiprinājusies arī žurnālistu interese par V. Vīķi-Freibergu, ar kuru bijušas intervijas vairākos medijos.
Politiskajos kuluāros kā visticamākais kandidāts jaunām vēlēšanām, ja tādas būs nepieciešamas, ir minēts Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kura agrākā politiskā darbība bijusi saistīta ar Andra Šķēles dibināto Tautas partiju. Gan Vienotības, gan Zaļo un Zemnieku savienības politiķi neoficiāli atzinuši, ka M. Riekstiņš varētu labi pildīt prezidenta pienākumus, jo viņam ir diplomāta un politiķa pieredze, kā arī amatam nepieciešamā valstsvīra stāja, turpretim Nacionālā apvienība ir noraidošāka un par šo kandidātu, visticamāk, nebalsotu.
Nezaudē cerības
Pagaidām politiķi vēl cer jau pirmajā vēlēšanu dienā izraudzīties nākamo Valsts prezidentu, tam gan būs nepieciešamas vairākas vēlēšanu kārtas, jo četru kandidātu konkurencē kādam pretendentam uzreiz būs grūti savākt vairākumam nepieciešamo vismaz 51 balsi. Gan R. Vējoni, gan E. Levitu izvirzījuši vairāku partiju deputāti. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa ir pievienojusies Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvjiem, kuri nominējuši aizsardzības ministru R. Vējoni, bet daļa viņas frakcijas biedru atbalsta E. Levitu, par kuru arī balsos. Lūgts izskaidrot šo neparasto situāciju, K. Šadurskis sacīja, ka abi koalīcijas partiju nosauktie pretendenti ir cienījami cilvēki. Vienotības frakcija esot vienojusies, ka tad, ja notiek vairākas kārtas un kāds izkrīt pirmais, visa frakcija balso par to, kurš ir savācis visvairāk balsu un palicis pēdējais. Neoficiāli zināms, ka līdzīgi varētu rīkoties arī daļa Nacionālās apvienības deputātu. Tādā gadījumā ir iespēja ievēlēt kādu jau zināmo kandidātu.
Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, kurš ir viens no E. Levita izvirzītājiem, nevēlējās prognozēt, kas notiks, ja E. Levitam būs jāizstājas no cīņas. Līdz vēlēšanām esot jādara viss iespējamais, lai viņš kļūtu par prezidentu. I. Parādniekam neesot pieņemami Vienotības kolēģu argumenti, ka E. Levits esot labs kandidāts, bet viņam nepietiekot balsu. I. Parādnieks cer uz sabiedrības atbalstu un arī publiskajām debatēm medijos. Jāatgādina, ka E. Levitu Nacionālā apvienība kā labu izvēli minēja jau pirms vairākiem mēnešiem. Gada sākumā savu kampaņu sāka arī LRA nominētais M. Bondars, kurš vienīgais tik aktīvi gatavojās vēlēšanām, lai gan viņa pārstāvētajai partijai Saeimā ir vien septiņi balsstiesīgie deputāti. Savukārt ZZS par labu R. Vējonim izšķīrās tikai 11. maijā. Šomēnes arī Saskaņa nolēma izvirzīt Sergeju Dolgopolovu. Saskaņas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču izbrīnot sabiedrības un mediju «ļaušanās tīšai ažiotāžai» ap vēlēšanu procesu. Viņš prognozē, ka 3. jūnijā viss būs beidzies un uztraukšanās par notiekošo esot nevietā.