Sieviete smej par savu vientiesību - agrāk, kad audzinājusi vecāko dēlu Denisu (8), šķitis, ka ir grūti, bet tagad viņai ir pārliecība, ka no grūtībām toreiz nav zinājusi pat tik daudz, cik melns aiz naga. Galvenais esot izturēt naktis. Rūpējoties par vienu jaundzimušo, ir tā, ka pabaro un dodies pie miera uzkrāt spēkus rīta cēlienam, bet, audzinot trīnīšus, ir tā: «Pabaro vienu, tad otru un trešo... Nogurums sakrājas...» Ēst parasti gribot visi trīs un uzreiz, no kliegšanas mostoties vai visa māja. Lai nakts darbi ritētu raitāk, palīgā nāk vīrs Romāns. «Viņš iemanījies pabarot divus uzreiz, es - vienu.» Pa dienu palīdz dēls un brāļasieva.
«Sākumā, kad uzzināju, ka gaidu trīnīšus, bija priecīgs šoks, tagad nepaiet ne diena, kad sev jautāju, vai tas tiešām notiek ar mani,» par savas dzīves lielākajām pārvērtībām saka Jeļena. «Ar pārmaiņām mazliet esmu apradusi, drīz sāksim iet pastaigās, pagaidām gan vēl nejūtos tām gatava, bet zinu, ka ar laiku kļūs vieglāk.»
Akopovu ģimenes rimtā ikdiena ir mainījusies līdz nepazīšanai, un tikai loģiski esot domāt, kā omulīgo trīsistabu mājvietu nomainīt pret māju: «Tā jāceļ.»