Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +3 °C
Daļēji apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Latvieši un valoda

Pēc dinamiskā vēlēšanu un valdības veidošanas oktobra nāk apcerīgāks novembris, kas ir valsts svētku un dziļāku pārdomu mēnesis. Vienojoša saite starp šiem mēnešiem ir Latvijā nebeidzamā publiskā diskusija par latviešu valodu. Tā atkārtojas no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Var saprast un atbalstīt latviešu bažas par savas valodas saglabāšanu pasaules vējiem tik atvērtā sabiedrībā, kāda ir Latvija mūsdienu globalizētajā pasaulē, taču nevar saprast un atbalstīt nevīžību, ar kādu paši latvieši - latviešu ģimenēs dzimušie, latviešu bērnudārzos un skolās gājušie, latviešus publiski pārstāvošie - izturas pret savu dzimto valodu.

Ja pašiem nav cieņas pret savu valodu un atbildības par tās lietošanu, nevar to prasīt no citiem. Neviena valodas inspekcija nepiespiedīs, tā ir katra valodas lietotāja personiska atbildība mīlēt un kopt savu valodu ne tikai vārdos, bet arī darbos. Vieglāk ir ar pirkstu rādīt citu virzienā, daudz grūtāk ir atzīt savas nepilnības un labot tās. Taču valsts svētku mēnesis ir īstais laiks, lai apņemtos ar lielāku cieņu izturēties pret savu valodu, pieliekot savu mazo roku lielā darba darīšanā mūsu valsts un tautas labā.

Lai kļūdu labošanas darbs nav jāsāk no baltas lapas, dodu tipiskākos piemērus no latviešu plašsaziņas līdzekļiem, kas ne tikai ētera viļņos izskanējuši, bet arī drukātajos līdzekļos caur redaktoru rokām gājuši. Nesaukšu vārdā, kurš un kad tos lietojis, varu vien piebilst, ka starp citiem sabiedrībā cienītiem cilvēkiem ir pat augstskolu profesori.

Krīzes laiks ikdienas leksikā vairojis skaitļu daudzumu, taču nezin kādēļ jaucam ciparus ar skaitļiem. «Cipars» saskaņā ar Latviešu valodas vārdnīcu ir «grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai», «skaitlis» - jēdziens skaita, daudzuma izteikšanai, ko rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu. Līdzīgi kā rakstu zīmes jeb burti veido vārdu.

Budžeta skaitļus mums patīk «cirpt» un «īsināt». Valsts budžetu alegoriski varētu uzskatīt par cērpamu aitu, bet īsināt gan var tikai svārkus vai laiku, nevis budžetu vai darbiniekus. Iespējams, ar krīzi un samazinājumiem visapkārt var skaidrot arī moderno latviešu tendenci daudzskaitliniekus padarīt par vienskaitliniekiem - debate, rūpe, baža, šauba, raize, aizdoma.

Latviešiem kā radošai tautai pat krīzes apstākļos prāts nesas ieviest kaut ko jaunu, it īpaši darbības vārdu saimē - iespringt, iefrāzēt, uzveidot, ekspertēt, nouzraudzīt. Nevienu no šiem vārdiem man neizdevās atrast nedz Latviešu valodas vārdnīcā, nedz Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā. Tikpat atvērti esam arī tādiem jauninājumiem kā «dīls» un «meinstrīms», kurus angliski nerunājošie latvieši diez vai vispār saprot. Toties viņi droši vien saprot, ka tik iecienītais «pa lielam» ir tiešs pārcēlums no krievu valodas «po boļšomu».

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?