EFSI aizdevumu garantijas ir 21 miljarda eiro apmērā, kur 16 miljardi nāk no ES budžeta, bet pieci miljardi - no EIB. Projektiem nauda tiek aizdota 50% apmērā no kopējās paredzētās summas. Tiek plānots, ka kopumā trijos gados līdz 2018. gadam visā ES izdosies piesaistīt investīcijas 315 miljardu eiro apmērā. Kā uzsver EIB, katram aizdotajam eiro tiek piemērots multiplikators 15, ņemot vērā piesaistīto līdzfinansējumu projektiem. Tādējādi paredzēts, ka 21 miljards eiro aizdevumu garantijās ģenerēs kopējo summu 315 miljardi eiro.
Eiropas Komisija uzsver, ka Junkera investīciju plāns ir ES atbilde straujajam investīciju kritumam, jo pēdējos gados investīciju līmenis ES krities par aptuveni 14% jeb vairāk nekā 400 miljardiem eiro. Zināmas šaubas par Junkera investīciju plāna efektivitāti gan izsaka Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens, kurš norāda: «Nedomāju, ka tikai ar Junkera investīciju plānu vien būs pietiekami, lai ES sāktos strauja izaugsme. Ja 2014. gadā ES iekšzemes kopprodukts (IKP) bija ap 16 triljoniem eiro, tad plānotais investīciju apjoms - 315 miljardi eiro - ir tikai nepilni 2% no IKP, kas nav pietiekami straujai izaugsmei. Būs nepieciešami arī citi pasākumi, tajā skaitā strukturālās reformas.» Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece L. Kļaviņa gan uzsver, ka Junkera investīciju plāns ir ļoti nozīmīgs instruments, lai panāktu ekonomiskās izaugsmes straujāku augšupeju, taču tas nekādā gadījumā nav jāpretstata strukturālo reformu nepieciešamībai.
Astoņi lielie projekti
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa stāsta, ka projektu finansējumu veido 50% aizdevums no EFSI, plus 40% piesaistīto līdzekļu no finanšu un kapitāla tirgiem, kā arī 10% pašu projekta īstenotāju finansējums. «Junkera investīciju plāna ietvaros pieejamie aizdevumi netiek iepriekš sadalīti kvotās pa valstīm. Projekti brīvi konkurē savā starpā, un aizdevums tiek piešķirts labākajiem un dzīvotspējīgākajiem projektiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs arī aizdevumu atmaksāt,» skaidro L. Kļaviņa. Tomēr, kā uzsver EIB, EFSI piešķirs aizdevumus arī augstāka riska projektiem, nekā to tradicionāli dara EIB, īpaši tas attiecas uz inovācijām.
«Projekti, kuru summa ir virs 25 miljoniem eiro, tiek tieši iesniegti EIB, kur tos izvērtē gan banka, gan EFSI investīciju komiteja. Projektu iesniedzējs kontaktējas ar EIB, kas sniedz konsultācijas, lai projekts atbilstu visiem ieviešanas kritērijiem. Katra dalībvalsts arī izveidojusi savu nacionālo kontaktpunktu, kurā var vērsties tie projektu iesniedzēji, kuri nevēlas ar EIB paši sadarboties, bet izvēlas darīt to ar kontaktpunkta palīdzību. Latvijā šīs funkcijas pilda attīstības finanšu institūcija Altum. Savukārt tie uzņēmēji, kuru projekti ir zem 25 miljoniem eiro, aizdevumu saņem ar finanšu instrumentu starpniecību, savus projektus iesniedzot Altum,» stāsta L. Kļaviņa. Jāpiebilst, ka EFSI savus projektus var iesniegt gan uzņēmēji (piemēram, kādas rūpnīcas celtniecībai), gan valsts un pašvaldību iestādes. L. Kļaviņa norāda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, EIB jau iesniegti astoņi nopietni un dzīvotspējīgi projekti, kuri varētu saņemt EFSI aizdevumu. L. Kļaviņa uzsver, ka lielajos projektos Latvija no EFSI cer piesaistīt 400 miljonus eiro.
Arī apvedceļš
Viens no šādiem projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūves projekts, kas tiks īstenots privātajā publiskajā partnerībā. Projekta iesniedzēja, valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi pārstāve Anna Kononova stāsta, ka projekta kopējā summa ir 160 miljoni eiro un plānots, ka projekta termiņš būs 23 gadi - trīs gadi ir investīciju periods (projektēšana un būvniecība) un 20 gadi - uzturēšana. Būvniecības izmaksas plānotas ap 78 miljoniem eiro, no kurām 39 miljoni būs EFSI aizdevums. Pārējā summa nāks no privātā investora, kurš tiks izvēlēts atklāta konkursa rezultāta, un finansējumu piesaistīs gan no komercbankām, gan ieguldīs savu līdzfinansējumu. Taujāta, kā notika sadarbība ar EIB projekta izvērtēšanā, A. Kononova stāsta: «2015. gada 28. oktobrī pēc EIB uzaicinājuma Latvijas valsts ceļu pārstāvji devās uz EIB centrālo biroju Luksemburgā, kur darba tikšanās reizē prezentēja projektu un tā gatavības stadiju. Tikšanās laikā EIB apstiprināja, ka ir ieinteresēti šā projekta realizācijā. Pēc papildu informācijas saņemšanas un analīzes 2015. gada 15. decembrī EIB informējusi, ka projekts ir detalizēti izvērtēts un tas ir atbilstošs noteiktajiem kritērijiem, lai uzsāktu sarunas par EIB līdzdalību projekta finansēšanā. EIB izteikusi gatavību finansēt 50% no projekta izmaksām (investīcijas projektēšanai un būvniecībai) aizdevuma veidā.» Kā uzsver A. Kononova, EIB savu aizdevumu izsniegs nevis Latvijas valsts ceļiem, bet privātajam investoram, kad tas tiks izvēlēts. Līdz ar to par aizdevuma atmaksas kārtību vienosies EIB un privātais investors.
Mazie projekti - Altum
Apjomā mazākie uzņēmēju projekti (zem 25 miljoniem eiro), kā jau minēts, tiks iesniegti izvērtēšanai Altum finanšu instrumentu programmās. Altum Produktu attīstības departamenta vadītāja vietniece Baiba Zakule stāsta, ka «pašlaik tiek gatavoti garantiju instrumenti InnovFin un COSME programmu ietvaros. InnovFin garantiju portfeļa plānotais apjoms ir 30 miljoni eiro divu gadu laikā (aptuveni 100 uzņēmumu atbalstam), COSME - 15 miljoni eiro trīs gadu periodā (aptuveni 200 uzņēmumu atbalstam). Pateicoties šīm programmām, varēs izsniegt vairāk un labākas garantijas Latvijas uzņēmējiem. Plānojam, ka pirmo investīciju platformas līgumu Junkera plāna ietvaros varēsim parakstīt maijā.» B. Zakule stāsta, ka tiek diskutēts par Biznesa eņģeļu līdzinvestīciju fonda attīstību, kā arī investīciju piesaisti Sēklas un Starta kapitāla fondiem un Akselerāciju fondam.