Jau ziņots, ka EK nākusi klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz finanšu sektora stabilizāciju nākotnē, svarīgākie no tiem ir divu jaunu nodokļu ieviešana banku sektorā. Pirmais - finanšu darījumu nodoklis (FTT) - paredz ar to aplikt atsevišķas banku transakcijas, piemēram, valūtas maiņu, kā arī darījumus ar akcijām un obligācijām. Otrs - finanšu darbības nodoklis (FAT) - paredz ar nodokli aplikt pašas finanšu institūcijas, piemēram, to peļņu, izmaksātās darba algas u.tml. FAT ir Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikums, kas EK vērtējumā neiejaucas finanšu tirgus uzbūvē un nediskriminē atsevišķus finanšu pakalpojumus, kā to varētu darīt FTT nodokļa bāze.
No Latvijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Vienotība) skaidro, ka patlaban jautājums par jaunu nodokļu ieviešanu ir tikai pašā sākuma stadijā. «To vispirms izvērtē finanšu ministri, pēc tam ne tikai Eiropadome, bet arī G-20 valstis, uz kurām vismaz viens no nodokļiem - finanšu darījumu nodoklis - varētu attiekties vistiešākajā veidā,» viņa norāda un piebilst, ka patlaban esot daudz faktoru, kuri rūpīgi jāizanalizē, lai novērtētu, kādu ietekmi tie atstās ne tikai uz banku sektoru, bet uz ekonomiku kopumā. «Nav īstas skaidrības, kādi no šiem nodokļiem varētu būt ieņēmumi, - prognozes svārstās amplitūdā no 20 līdz 150 miljardiem eiro. Nav arī konkrētu plānu, kā šie līdzekļi tiktu izmantoti.»
Irēna Krūmane, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja, atbalsta iniciatīvu par finanšu darbības nodokļa ieviešanu, taču uzskata, ka ir būtiski to ieviest globālā mērogā, lai nemazinātu Eiropas finanšu institūciju konkurētspēju globālajā finanšu sektorā. «Turklāt tas būtu jāpiemēro ne tikai kredītiestādēm, bet arī pārējiem finanšu tirgus dalībniekiem,» uzskata I. Krūmane. «Tas būtu veids, kā minimizēt too big to fail (pārāk liels, lai ļautu sabrukt) izraisītos riskus, kā arī, ņemot vērā, ka šobrīd ir rezervēti līdzekļi finanšu sistēmas stabilitātei, šādi tirgus dalībnieku izdevumi būtu cena par finanšu sistēmas stabilitāti kopumā.» Ja ievieš finanšu darījumu nodokli, jārēķinās, ka Latvijas bankās šāds nodoklis paaugstinās resursu cenu kredītņēmējiem un, iespējams, apgrūtinās to pieejamību, min I. Krūmane.
Uz to norāda arī I. Vaidere: «Šaubos, vai izdosies izvairīties no tā, ka FTT nodokli galu galā maksās banku klienti, un nezinu, kā varētu īstenoties EK ideja noņemt nodokļu slogu no patērētāja uz pakalpojuma sniedzēju.» Viņasprāt, abi šie nodokļi, visticamāk, paaugstinās kredītu procentu likmes, bet samazinās depozīta likmes. Tādā veidā kreditēšanas tirgus, kurš patlaban tik tikko atdzīvojas, Latvijā tiktu ietekmēts negatīvi.
Attieksme pret šiem nodokļiem dažādās valstīs ir atšķirīga. Austrijai un Vācijai tā ir pozitīva, bet, piemēram, Zviedrijai, Dānijai, Polijai - negatīva. Tāds pats viedoklis ir arī Eiropas Centrālajai bankai.