Problēmas nebūs tik lielas kā Parex bankas gadījumā, jo Krājbanka ir relatīvi nelielāka, bet būs divas problēmas. Pirmā - cilvēkiem nauda glabājas Latvijas krājbankā. Ja cilvēki nespēs izņemt naudu, viņi nevarēs to arī tērēt, tas nozīmē, ka ekonomikā būs problēmas. Otrā problēma ir uzticības kritums. Jo mēs atkal pieredzam krīzi ļoti uzskatāmā formā caur bankas bankrotu, un cilvēki uztrauksies, vai Latviju negaida vēl viena ekonomiskā krīze, un atkal netērēs naudu. Tātad divas problēmas - viena, ka cilvēkiem praktiski nebūs naudas, otra, ka cilvēki uztrauksies, netērēs un no tā būs problēmas, jo samazināsies naudas apgrozījums ekonomikā.
Kā problēmas Lietuvas ekonomikā ietekmēs Latviju?
Protams, tas ir trešais negatīvais iespaids šajā stāstā. Latvijā daudzi uzņēmumi gūst būtisku daļu savu ieņēmumu, eksportējot produkciju uz Lietuvu. Bankrotējot būtiskai Lietuvas bankai, kāda ir Snoras banka, eksports uz Lietuvu samazināsies, līdz ar to būs problēmas Latvijas uzņēmumiem.
Vai paredzams, ka Lietuvai nāksies īstenot līdzīgu starptautiskā aizdevuma programmu, kādu nācās īstenot Latvijai pēc Parex sabrukuma, kad nācās lūgt SVF aizdevumu?
Es nezinu atbildi uz šo jautājumu, bet zinu, ka Lietuvā ir diskusijas par to, vai Lietuvai vajag piedalīties starptautiskā aizdevuma programmā. Līdz šim lielākā daļa Lietuvas sabiedrības un arī Lietuvas Valsts prezidente ir iestājusies pret to, jo tas būtiski samazina rīcības brīvību valstī. Ja valsts var iztikt bez šādas programmas, tad, protams, tai jācenšas iztikt bez tās, jo tomēr ir labāk tikt galā pašiem nekā mēģināt saskaņot katru soli ar Vašingtonu. Bet, vai Lietuvai šoreiz izdosies iztikt bez starptautiskā aizdevuma programmas, man ir grūti teikt, jo man ir grūti aptvert, cik lielu iespaidu atstās šī krīze uz Lietuvas ekonomiku.
Nesen Ventspils mērs Aivars Lembergs izteica versiju, ka Latvijas pievienošanās eiro mums var papildus izmaksāt 4 miljardus eiro, jo tā būtu proporcionāla Latvijas iemaksa triljonu eiro lielajā Eiropas stabilitātes fondā.
Pievienošanās eirozonai uzliks Latvijai pienākumu uzņemties saistības, garantējot citu valstu kredītsaistības. Summa, ko min Lemberga kungs, ir aptuveni pareiza.
Kā reaģē ekonomika, ja centrālās bankas vadītājs sludina ekonomikas lejupslīdi, paredz piecus ekonomikas bremzēšanās gadus un iesaka neņemt kredītus?
Šādi paziņojumi neapšaubāmi negatīvi ietekmē ekonomiku un to bremzē. Domāju, ka centrālās bankas uzdevums ir izdomāt metodi, kā palielināt ekonomiku. Atrast veidus, kā izsniegt vairāk kredītu, lai ekonomika atjaunotos. Īpaši jau Latvijā. Man šķiet fundamentāli nepareiza situācija, ka esam izveidojuši ekonomisko situāciju, kurā mēģinām samazināt kredītu apjomu krīzes laikā. Tas ir nepareizi. Cilvēki ieklausās centrālās bankas vadītāja viedoklī, un, ja viņš saka, ka nav jāņem kredīti, viņi arī nepaņem. Bet, ja viņi nepaņem kredītus, ekonomikas kopējais apjoms samazinās. Tad izrādās, ka centrālās bankas vadītāja vārdi ir bijuši pareizi, jo ekonomika tiešām samazinās. Bet zināmā mērā šo samazinājumu izraisījusi centrālās bankas vadītāja nostādne, ka ekonomika jāsamazina. Respektīvi, centrālās bankas vadītāja vārdos ieklausās uzņēmumu un banku vadītāji. Un tad, kad viņi ieklausās un samazina savas kopējās kredītsaistības, protams, sarūk arī ekonomika.
Vai pieļaujat iespēju, ka Latvijas Bankas politika pašlaik ir tīši bremzēt Latvijas ekonomikas attīstību?
Domāju, ka Latvijas Bankas politika ir nepareiza. Galvenais mērķis ir tikai un vienīgi pievienošanās eirozonai, nerēķinoties ne ar kādām citām blakus parādībām. Ja šajā nolūkā jāsamazina ekonomika, tad Latvijas Bankai tas šķiet pietiekams upuris, kuru viņi arī sekmīgi īsteno. Bet tas ir nepareizi, tāpēc ka ekonomikas mērķim būtu jābūt ekonomikas izaugsmei, nevis abstraktai cita veida naudas ieviešanai. Jo īpaši apstākļos, ka eirozonā ir tik sarežģīta situācija, ka tā draud izjukt. Piekrītu, ka Latvijas Bankas politika šajā brīdī vēršas uz ekonomikas samazinājumu ar mērķi ieviest eiro, un tas ir nepareizi.
Kā Latvijas Bankas negatīvās prognozes laikā, kad notiek valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par konsolidāciju, ietekmē šīs sarunas?
Domāju, ka mērķis Latvijas Bankas vadītāja paziņojumam bija dot signālu starptautiskajiem aizdevējiem, ka Latvijas bankas uzskata, ka ekonomiskais stāvoklis Latvijā būs sliktāks, nekā uzskata valdība, un ka Latvijas Banka līdz ar to prasa lielāku konsolidāciju, nekā to ir pateikusi valdība. Dombrovska valdība cenšas, cik iespējams, maz samazināt valsts budžetu, jo katrs valsts budžeta samazinājums vienlaikus nozīmē arī iedzīvotāju ienākumu samazinājumu. Latvijā ir krīze, tāpēc Dombrovska valdība cenšas panākt pēc iespējas mazāku samazinājumu, tomēr ir spiesta piekāpties aizdevējiem. Bet Rimšēviča kungs acīmredzami izdara spiedienu uz valdību, lai tā vēl vairāk samazinātu nākamā gada budžetu. Un to viņš dara tāpēc, ka uzskata - ja Latvijā būs nelabvēlīga situācija, tad mēs neiekļausimies Māstrihtas kritērijos brīdī, kad būs jāiestājas eirozonā, un tas ir Latvijas Bankas mērķis pašlaik. Tāpēc viņš mēģina izdarīt spiedienu uz valdību ar šāda veida būtiskiem paziņojumiem. Tāpēc, ka viņa mērķis nav stabilizēt Latvijas ekonomiku, tas viņam ir sekundārs mērķis, viņa primārais mērķis ir iestāšanās eirozonā. Tāpēc viņš cenšas samazināt Latvijas ekonomiku.