«Vai tas būs lifts vai cits risinājums - akadēmijas vadība pati var izvēlēties, kā nobīdi no solītā projekta izlabot,» norāda VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska.
LMA savas ieceres komentē atturīgi, sakot, ka patlaban sadarbībā ar visām lietā iesaistītajām pusēm tiekot izstrādāti normatīvajiem aktiem atbilstoši risinājumi. Kultūras ministrijas pārstāve Dagnija Grīnfelde norāda, ka papildu finansējums no valsts budžeta šīs kļūdas labošanai piešķirts netikšot, jo LMA apņēmusies situāciju atrisināt par saviem līdzekļiem.
Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Aigars Bolis atklāj, ka pēc Dienas publikācijas februāra beigās LMA uzaicinājusi Apeironu uz tikšanos: «Saruna nebija konstruktīva - akadēmijas pārstāvji mūs apsūdzēja, ka viņiem neglaimojošo rakstu esam nopirkuši. Tomēr bijām vienisprātis par to, ka par radušos situāciju vaina jāuzņemas piebūves arhitektam Andrim Sīlim. Veidojot projektu, viņš gan jau domāja, ka neviens neiebildīs - uzcels, kā izdevīgāk, iebildumus «laidīs pāri galvai», jo kurš gan ievērojamajam Sīlim ko var izdarīt?! Bet šo lietu mēs nedrīkstam tā atstāt, citādi šī attieksme kļūs par praksi». Apeirons padomu lūdzis arī Latvijas Arhitektu savienībai. «Arī viņi secinājuši, ka vaina jāuzņemas nevis LMA, bet Andrim Sīlim, jo tieši viņš ar savu parakstu apliecināja, ka projekts atbilst normatīviem,» atklāj A. Bolis.
Arhitekts vides pieejamības prasību nenodrošināšanu piebūvē skaidro ar to, ka fotodarbnīcas izbūves dēļ pagrabstāvā nav bijis iespējams izveidot vides pieejamības prasībām atbilstošu uzbrauktuvi. «Ēkas primārais uzdevums ir pildīt tās funkcijas, lai cilvēki tur var strādāt,» norāda A. Sīlis. Viņš akmeni met LMA vadības dārziņā, sakot, ka tieši viņi likuši veikt izmaiņas projektā, kā rezultātā cilvēks ratiņkrēslā paša spēkiem jaunajā piebūvē iekļūt nespēj.
Savukārt Rīgas pilsētas būvvalde (RPB) no situācijas joprojām norobežojas. «No mums nekas vairs nav atkarīgs,» norāda iestādes pārstāve Ilze Žūka. Jāpiebilst, ka arī RPB speciālisti, izskatot LMA jaunās piebūves būvprojektu, secinājuši, ka vainīgs ēkas arhitekts - viņa veiktie aprēķini neatbilst Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt pārkāpumus tajā, ka neatbilstības nav pamanītas jau būvprojekta saskaņošanā, RPB nav konstatējusi, jo tai neesot jāiedziļinās aprēķinos. «Saskaņojot būvprojektu, būvvaldes pienākums nav pārbaudīt, vai visi projekta rasējumu aprēķini ir pareizi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šajā situācijā sertificēts būvprojekta autors bija parakstījies par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, un būvvaldei nebija tiesību to apšaubīt,» skaidro I. Žūka.
LMA jaunā piebūve, kas, rekonstruējot saimniecības ēku, tapusi pusotra gada laikā, izmaksāja 1,4 miljonus eiro, no kuriem 1,2 miljoni bija ERAF finansējums. Lai šo naudu iegūtu, LMA vadība deklarēja, ka jauna piebūve vajadzīga, lai «atbilstoši mūsdienu labākajai praksei nodrošinātu studiju iespējas arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem». Taču 2012. gadā, kad piebūve atklāta, izrādījās, ka tie bija meli, jo ēkā nav neviena vides pieejamības risinājuma.