Grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos Saeima pieņēma pērn jūlijā, un to mērķis bija saglabāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi vietējo ražotāju rokās, beidzoties pārejas periodam, kura laikā bija liegts Latvijas zemi iegādāties ārzemniekiem. Tas gan bija noticis ar juridisko personu starpniecību, un jau toreiz pašvaldības norādīja, ka šie grozījumi ir novēloti. To Dienai otrdien atkārtoja arī LPS padomniece Sniedze Sproģe, pieļaujot, ka tāpēc likums savu mērķi nesasniedz, bet sabojā novadu cilvēku savstarpējās attiecības, jo viņi par vainīgo uzskata pašvaldību.
Likumā noteikts, ka viena fiziskā un juridiskā persona var iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru zemes, kā arī paredzēti stingrāki kritēriji personām, kas vēlēsies iegūt īpašumā zemi. Lai izvērtētu šos darījumus, pašvaldībām bija pienākums izveidot komisijas. Sākotnēji tajās bija paredzēti arī tiešās valsts pārvaldes pārstāvji, kā dēļ 12. Saeima vienā no pirmajām sēdēm jau likumu atvēra, Dienai atgādināja Saeimas deputāts, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze (ZZS). Valsts pārvaldes institūcijām nebija tik daudz cilvēku, ko deleģēt visu 110 novadu komisijās. Pašvaldības komisijas arī izveidoja, nesagaidot Ministru kabineta noteikumus, kas stājās spēkā tikai gada nogalē. Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters (Vienotība) Dienai apstiprināja, ka novads saskāries ar lielu birokrātiju - ir jāsūta pieprasījumi uz dažām iestādēm un jāsavāc milzum daudz atzinumu. «Ja valsts deleģē pašvaldībām jaunus pienākumus, tad ir jādeleģē arī finansējums,» piebilda A. Ceļapīters.
Savukārt LPS padomniece S. Sproģe pat neuzsver tik daudz finansējuma problēmu, cik to, ka pašvaldībām ir liegtas pirmpirkuma tiesības, kas ir zemes nomniekiem. To kā likuma trūkumu uzsvēra arī R. Naudiņš. Ja pašvaldībām tādas tiesības būtu, tām būtu zeme, ko iznomāt gan jaunajiem zemniekiem, kas ar laiku to varētu izpirkt, gan cilvēkiem, kas atgriežas no ārzemēm un vēlas uzsākt saimniecisko darbību. R. Naudiņš vēl minēja, ka ierobežojumu iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru zemes viena persona var apiet, izveidojot vairākus uzņēmumus. Balvu novada domes priekšsēdis Andris Kazinovskis (ZZS) minēja, ka likuma autori nebija novērtējuši arī to, ka pierobežas joslā, kas ir divi kilometri, var uzturēties tikai ar īpašām atļaujām, kādas var saņemt šīs joslas zemju īpašnieki.
Zemkopības ministrijas pārstāvis A. Krauze atzina, ka ir radīta sarežģīta sistēma, bet tā bijusi pašu lauksaimnieku vēlme aizsargāt zemi un mazināt iespējas to izmantot spekulatīviem darījumiem. Paužot personīgo viedokli, A. Krauze kā Saeimas deputāts arī uzskata, ka lauku zemes jautājums būtu jāaktualizē Eiropas līmenī, ko vairākas valstis, piemēram, Vācija, Ungārija un arī Francija, jau dažāda līmeņa sanāksmēs darot, jo tā neesot tikai Latvijas problēma.