Taču tajā pašā laikā novērota arī tendence - un tā zināmā mērā izskaidro augstāk publicētajā attēlā redzamo laulību skaita palielināšanos pēdējos gados -, ka par izteiktu modes lietu veidojas laulību ceremonija baznīcā. Tātad cilvēku vēlme nevis vienkārši reģistrēt ģimenes attiecības, bet gan to darīt atmiņā paliekoši, grezni, «pa īstam». Vai tas stiprina laulības saites, grūti spriest, lai gan zināma korelācija starp nesteigšanos noslēgt laulību līdz ar kopdzīves sākumu un laulības šķiršanas samazinājuma tendenci varētu būt - pāri oficiāli reģistrē attiecības nevis steigā sākt «lielo dzīvi», bet gan, kad pārliecinājušies par savstarpējo saderību ikdienas gaitās, līdz ar to lēmumu par stāšanos laulībā pieņēmuši daudz pārdomātāk.
Šajā ziņā nozīmīgs faktors noteikti ir arī pirmajā laulībā stāšanās vecums, kas neatkarīgās valsts gados vīriešiem vidēji palielinājies no 24,5 līdz 31,3, bet sievietēm - no 22,7 līdz 29,2 gadiem. Tātad ģimenes saišu nostiprināšana pārcelta no tikko skolu beigušo, no studentu vecuma uz laiku, kad partneriem jau ir izveidojusies karjera, tie nostiprinājuši savu ekonomisko patstāvību. Tas, protams, var negatīvi atsaukties uz bērnu skaitu ģimenē, taču tajā pašā laikā pozitīvs faktors varētu būt tas, ka ģimenēm šajā vecumā ir vairāk resursu bērnu nodrošināšanai.
Diena