Kā tur bija, kā nebija - skaidros policija. Taču, ja slepkavnieka savaldītājiem būtu slikti nodomi, tad taču viņi nesauktu policiju, bet to šāvēju sasietu atstātu uz meža celiņa un… visi gali ūdenī! Tas pirmkārt. Otrkārt, esmu stingri pārliecināta, ka ļaunums piesaista ļaunumu. Ja sportotājs no rīta devās mežā skriet ar jau ielādētu pistoli un vēl otru pilnu aptveri līdzi paķertu, tad kādi nodomi no paša rīta brieda viņa galvā?
Treškārt - vairāk nekā trīsdesmit gadu es ik dienu ar saviem suņiem dodos pastaigās pa Biķernieku meža taciņām, un ne reizi (!) man vai manam sunim neviens nav uzbrucis! Ja kādam pretimnācējam ir grūti valdāms suns, dzīvnieks vienmēr laikus tiek paņemts pie saites.
Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumos nr. 266 rakstīts, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (tajā skaitā Biķernieku mežā) saimnieka vadāmā attālumā.
Viss, protams, atkarīgs no cilvēku godprātīgās attieksmes citam pret citu.