Viņa skaidroja, ka iedzīvotājiem sapulcē bija iespēja nobalsot par trim variantiem - mājas atjaunošanu, konservāciju vai nojaukšanu. Saskaņā ar likumu lēmums par mājas atjaunošanu var tikt pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse īpašnieku, taču par šo variantu iemītnieki nevienojās. Savukārt, lai varētu lemt par mājas nojaukšanu vai konservāciju, atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieciešama 100% visu īpašnieku piekrišana, tādēļ šodien lēmums par ēkas turpmāko nākotni netika pieņemts.
Vaļuma skaidroja, ka konservācija no visiem minētajiem variantiem izmaksātu vislētāk, bet visdārgāk - mājas atjaunošana. Ja iemītnieki izvēlētos māju iekonservēt, tad objekts netiktu nojaukts, bet nostiprināts, taču ēka nebūtu derīga dzīvošanai, tāpat kā demontāžas gadījumā.
Nākamās nedēļas sākumā tiks sasaukta otra mājas iemītnieku sapulce, pastāstīja Vaļuma. RNP pārstāvji cer uz visu mājas iedzīvotāju ierašanos, lai varētu tikt pieņemts lēmums. Pašreiz mājas iemītnieki var iepazīties ar neatkarīga būveksperta slēdzienu par ēku. Zināms, ka pie ēkas iebrukšanas vainojami gan gruntsūdeņi pagrabā, gan nokrišņi no blakusesošās mājas jumta, gan arī iedzīvotāju patvaļīgi izveidotā iekšējā kanalizācija, kas 1900. gadā celtajai ēkai nav piemērota.