Pašreizējie notikumi pasaules naftas tirgū ir pārdomu vērti. Noteikti daudziem var visai pamatoti šķist, ka par šo globālajai ekonomikai tik svarīgā ogļūdeņraža resursiem iepriekšējos gados esam krietni pārmaksājuši. Tas, ka cenas pagājušās desmitgades otrajā pusē un pirmajos gados pēc finanšu krīzes strauji auga, iespējams, mazāk bija saistīts ar reālā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām, bet gan ar spekulatīvas naudas plūšanu uz pasaules preču biržām. Taču finanšu tirgos agri vai vēlu pienāk apskaidrības brīži. Tāpat kā tas bija ar slaveno tulpju sīpolu izraisīto finanšu krīzi Holandē XVII gadsimtā, tā pavisam nesenos laikos tas noticis ar interneta vai finanšu sektora uzņēmumu akcijām un pēdējos gados arī ar izejvielu cenām pasaules preču biržās.
Tomēr daudz svarīgāks ir jautājums par to, kas ar melno zeltu notiks turpmāk, jo tā cenas izmaiņas lielā mērā būs indikators tam, kā noritēs pasaules tautsaimniecības attīstība. Šobrīd aizvien vairāk rodas pārliecība par to, ka mazāka par 50 dolāriem par barelu naftas cena nebūs īslaicīga, kā tas šķita sākotnēji, bet esam nonākuši, iespējams, ilglaicīgākā salīdzinoši lēta melnā zelta laikmetā. Par to zināmā mērā liecina fakts, ka cena biržā ilgstoši krīt, taču piedāvājums turpina saglabāties. Vēl ir jāņem vērā noskaņojums pasaules fondu tirgos, kur norises aizvien vairāk liecina, ka vinnētāji tuvākajos ceturkšņos būs nevis tie, kas pērk, bet gan tie, kas pārdod. Ilgstoši negatīvu korekciju izraisoši apgaismes brīži biržās nerodas tāpat vien. Tie sākas tad, kad sāk aptrūkties nauda un zūd ticamības moments tālākai iepriekšējo cenu burbuļu pūšanai. Tas, ka investori pārdod dažādus riska aktīvus, tajā skaitā akcijas, ir papildu dzinulis arī naftas cenas kritumam.
Zināmu papildu spiedienu uz naftas cenām raisa arī nesaskaņas starp Saūda Arābiju un Venecuēlu par naftas eksportētāju valstu savienības OPEC sanāksmes sasaukšanu, lai lemtu par atbalsta mehānismiem cenas noturēšanai. Šobrīd aizvien vairāk sāk izskatīties, ka katrs domā par savām interesēm, kas faktiski var nozīmēt vēl intensīvāku cīņu par tirgus daļu. Turklāt Irānas un ASV parādīšanās pasaules naftas tirgū šo procesu saasina vēl vairāk. Lai arī tas tuvākajam laikam (kas, iespējams, būs mērāms gados) var solīt lētāku kurināmo, ilgtermiņa pasaules ekonomikas attīstībai tas nevēsta neko labu. Lēta nafta neizbēgami veicina atkarības pieaugumu no šī resursa, vienlaikus mazinot vēlmi diversificēt enerģijas avotus. Tas var ielikt sprunguli pasaules tautsaimniecības attīstībā brīdī, kad cenas atkal sāks pieaugt, kam neizbēgami agri vai vēlu jānotiek.