Nejūtos līdzatbildīga par šo notikumu. Andris Bērziņš kā prezidents parādīs sevi no labākās puses, un pieļauju, ka būs pārāks amatā par Valdi Zatleru. Tomēr varu tikai piekrist Zatlera kungam, ka Saeima bija jāatlaiž, tautai ir jādod iespēja iesaistīties lemšanas procesos par valsts pārvaldi. Man nav saprotams izteikums, ko bieži lieto sabiedrībā, ka ir plaisa starp tautu un varu. Satversmē ir noteikts, ka vara pieder tautai. Ja vara pieder tautai, kur tad ir plaisa? Savukārt, ja vara tautai nepieder, tad arī nav plaisas, tad vienkārši vara tautai nepieder. Tāpēc es ļoti atbalstu referendumu. Vienīgais - Valdim Zatleram pirms rīkojuma Nr. 2 vajadzēja padomāt par politiskās sistēmas maiņu valstī. Ja nemaina pamatos pašu sistēmu, jaunā Saeima neko nemainīs. Darbosies lokomotīvju princips, kad pazīstamākie deputātu kandidāti ievilks Saeimā virkni nepazīstamu cilvēku. Jāmaina pats vēlēšanu princips. Proporcionālā vēlēšanu sistēma, kāda ir Latvijā, ir sevi izsmēlusi. Laiks pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kas nozīmētu, ka Latvija tiek sadalīta 100 vēlēšanu apgabalos un no katra ievēl vienu deputātu. Tad tas deputāts, kuru būs ievēlējuši konkrēti 20 000 vēlētāju konkrētā apgabalā, gulsies un celsies par viņu interesēm, saņems uzdevumu no saviem vēlētājiem, nevis partijas vadības, tad deputāta atbildība reāli strādās un vara piederēs tautai. Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta tautas vēlētu prezidentu. Aptaujās pārliecināmies, ka to grib arī 80% vēlētāju. Par to esam runājuši no prezidenta pils, no Saeimas un citām politiskajām tribīnēm, bet arvien sekojusi aizbildināšanās - tagad nē, pagaidīsim; bet ko un cik ilgi gaidīsim, nerealizēdami vēlētāju gribu? Jautājumam par prezidenta amata pilnvaru palielināšanu ir jānokļūst ne tikai 11. Saeimas darba kārtībā, bet arī uzmanības centrā. Zatlera kungs ir iezīmējis radikālu pavērsienu Latvijas politiskajā vēsturē, cits jautājums, vai pārmaiņas izdosies realizēt tautai vēlamā virzienā.
Faktiski aizmirsts, ka Saeimas atlaišanas konkrētais iemesls bija Valda Zatlera piesauktais Saeimas balsojums par kratīšanas atļaujas nedošanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā.
Domāju, Zatlera kungs tik sīki nedomāja. Lielā iespēja šajā situācijā ir mainīt politisko sistēmu valstī. Ceru, Zatlers domā plašāk. Ja viņš ir bijis tik drosmīgs, lai pateiktu A, tad viņam ir jāsaka arī B. Ar vislielāko dedzību esmu gatava atbalstīt šādu politiskā kursa maiņu. Redziet, tā izdošana nebūt nav viennozīmīgs jautājums. Pati ārkārtas sēde todien tika sasaukta ļoti nekorekti - desmit minūšu laikā. Uz galda noliktas priekšā divas ģenerālprokurora vēstules ar vienādiem izejošajiem numuriem, vienā teikts, ka Ģenerālprokuratūrai ir viens viedoklis, otrā - atkal cits. Tas tiešām bija kaut kāds haoss, kas notika tajā dienā.
Masu medijos jau ir parādījusies jūsu reklāma, lai arī referendums vēl nav noticis un jaunas vēlēšanas vēl nav izsludinātas. Vai steidzaties, lai nebūtu jāievēro reklamēšanās ierobežojuma limiti, kas noteikti pirms vēlēšanām?
Redziet, par to personīgo reklāmu, ka tā ir pēkšņi parādījusies, man negribētos piekrist. Esmu viena no tām jaunajām deputātēm, kas jau no paša sākuma ir aktīvi strādājusi. Biju pirmā deputāte, kas iesniedza grozījumu priekšlikumus budžetā, lai arī koalīcijas līgums paredz, ka koalīcijas partneri to īsti nevar darīt. Tas bija priekšlikums par lokālajām slimnīcām, kuras no 1. jūlija bija paredzēts pārorganizēt par dienas aprūpes centriem. 11 lokālo slimnīcu bijušajos rajonu centros Alūksnē, Cēsīs, Madonā, Ogrē, Jūrmalā, Dobelē, Kuldīgā - lielas slimnīcas, visas ir bijušas rekonstruētas, visās ieguldīti lieli līdzekļi, iepirkta moderna aparatūra, tās visas bija paredzēts likvidēt kā neatliekamās palīdzības slimnīcas. Ar Finanšu ministrijas motivāciju, ka tas ieekonomēšot 4 miljonus latus. Bet ko mēs zaudētu, ja šīs slimnīcas tā vienā dienā likvidētu? Tāpēc ar bijušo deputātu, tagad Valsts prezidentu Andri Bērziņu no Vidzemes un Saeimas deputātu Jāni Klaužu no Latgales iesniedzām savu priekšlikumu, ielikām kāju durvīs paredzētajā procesā. Un tagad tās slimnīcas turpinās darboties. Tas ir piemērs, ko var izdarīt divi trīs Saeimas deputāti, var panākt, lai vilciens sāk kustēties citā virzienā. Tāds pats piemērs ir pensiju indeksācija, kas ir deputātu priekšlikums. Pašlaik redzam, ka ir vēlme sarīdīt pensionārus savā starpā, pasludinot, ka lielajām pensijām jāņem nost un jāpieliek tiem, kas saņem līdz 165 latiem. Cik gan to lielo pensiju mums Latvijā ir? Lielākā cilvēku daļa saņem pensiju līdz 165 latiem, kas ir krietni zem iztikas minimuma. Domāju, ka Saeimas deputāti var likt valdībai vairāk pakaulēties ar Starptautisko Valūtas fondu, lai noteikumi mums būtu labvēlīgāki. Ja jums vai man ir kredīts, mēs taču kaulējamies, lai noteikumi būtu mums labvēlīgāki, kāpēc to nedara valsts? Mums ir jārisina jautājums par Latvijas starptautisko saistību pārfinansēšanu, par pamatsummas maksājuma atlikšanu, nevis tikai jāskrien un paklausīgi jāmaksā visiem pa priekšu. Tāpat mums ir jāpārdomā, vai mūsu puišiem ir tik ilgi jāuzkavējas Afganistānā, varbūt mums šo misiju vajadzētu pēc iespējas ātrāk pārtraukt.
Jūs izslēdza no Zaļās partijas. Kāpēc?
Partijas lietas es nekomentēšu. Kā jebkurā lietā kokam ir divi gali. No šīs situācijas esmu ieguvusi tikai to, ka es pilnīgi droši varu paust savu viedokli, ka Latvijai ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents.