Aizraujošs laikmeta portretējums caur viena autora centieniem, realizēto un nerealizēto projektu saspēli. Reizē arī atgādinājums, ka mums joprojām nav nevienas (!) institūcijas, kas pienācīgā līmenī pastāvīgi pētītu latviešu mākslas apjomīgo un arī starptautiskās intereses ziņā «karsto» padomju perioda mantojumu.
Modris Ģelzis. Latvijas arhitekts. XX gadsimts
Ginta Gabrāna projekts Asinsgaisma
Ginta Gabrāna projekts Asinsgaisma Maskavas Laikmetīgās mākslas biennālē no 23. septembra līdz 30. oktobrim. Venēcijā piedalāmies uz savu atbildību, un citu biennāļu kuratoru veidotās programmas ir augstākais starptautiskais līmenis, kādā reizi pa reizei parādās kāds latviešu mākslinieks. Atzītās jauno mediju jomas autoritātes Pētera Veibela izvēle pasaules aktuālāko mākslinieku - sākot ar pašu Aju Veiveju - skatē iekļaut arī Ginta Gabrāna darbu, kas tikai nesen pirmoreiz bija izstādīts Rīgā, ir augsts novērtējums gan autoram, gan virzienam, kurā latviešu māksla ir globālajā avangardā.
Muzeja Rīgas birža atklāšana
Mākslas muzeja Rīgas birža atklāšana 22. augustā. Piemērojot biržas namu muzeja vajadzībām, arhitekte Liesma Markova un būvnieki savu paveikuši godam. Individualitāti ekspozīcijai piešķir Meisenes porcelāna un Hansa Makarta darbu kolekcijas. Pirmā lielā izstāde atgādināja zīmolotus suvenīrus, bet skaļi vēstītie jaunā muzeja principi (svaigas idejas, pasaules līmenis, atvērtība) joprojām šķiet vairāk nākotnes izaicinājums nekā sasniegums. Kaut vienu afišu pie ieejas muzeja vārtrūmē, lūdzu!