Francijas valdība uzskata, ka pietiek, ka likumā ir aizliegta vardarbība pret bērnu un fiziska sodīšana skolās vai korekcijas iestādēs, tāpēc valsts likums atļauj vecākiem «disciplinēt» savus bērnus. Savukārt bērnu tiesību aizstāvji pauž viedokli, ka fiziska bērnu ietekmēšana papildus rada arī psiholoģiskas sekas, turklāt nevienam neienāktu prātā par akceptējamu atzīt vīra pliķi sievai audzinošos nolūkos.
Mainīt attieksmi
Sūdzību Eiropas Padomei par Franciju iesniedza Lielbritānijā bāzētā bērnu aizsardzības organizācija Approach, kura uzskata, ka Francija šādi pārkāpj apņemšanās, ko tā uzņēmās, parakstot 1961. gadā pieņemto Eiropas Sociālo hartu, kurā deklarēts, ka «dalībvalstu likumiem jāaizliedz un jāsoda visas vardarbības formas, kas vērstas pret bērnu».
Sūdzībā bija minētas vēl sešas valstis - Beļģija, Kipra, Čehija, Slovēnija, Itālija, Īrija -, par kurām Eiropas Padomes lēmums gaidāms maijā. (Izņemot Kipru, jo tā laikā kopš sūdzības iesniegšanas aizliegusi bērnu fizisko sodīšanu ar likumu.)
Approach pārstāvis Pīters Ņūels intervijā TheLocal.fr pauž, ka likumā noteiktā aizlieguma mērķis jau neesot panākt vecāku sūtīšanu cietumā, bet gan mēģināt mainīt sabiedrības attieksmi un pasargāt bērnus. «Tiem, kuri apgalvo, ka aizliegumu būs grūti kontrolēt, var atgādināt, ka sākotnēji cilvēki tieši to pašu teica par vardarbības aizliegumu pret sievietēm, taču tagad neviens neuzdrošinātos paziņot, ka pļauka sievai vai dzīvesbiedrei būtu akceptējama. Pašlaik atsevišķās sabiedrībās pastāv paradokss, ka bērni, kuri ir visievainojamākie, saņem vismazāko aizsardzību. Francijā, kur likums nav pietiekami konkrēts, aptaujas liecina, ka ap 80% vecāku fiziski soda bērnus,» saka P. Ņūels.
Eiropas Padomes aizrādījums atšķirībā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Francijai nav obligāti jāņem vērā. Francijas ģimenes ministre Loransa Rosiņola teikusi AFP, ka aicinās uz sabiedriskām debatēm par šo jautājumu, nevis uz stingrāku likuma normu pieņemšanu, jo pret patiesi vardarbīgiem vecākiem varot izmantot krimināllikumu.
Arī opozīcijas politiķis Žans Kristofs Lagārds teicis, ka ir absurdi visu ģimenes dzīvi regulēt ar likumu, citādi drīz likumā būšu noteikts, «kā ģimenei jāsakārto trauki un vai bērni vispār drīkst piedalīties mājas soļa veikšanā». Francijas ģimeņu asociācijas Familles de France vadītājs Tjerī Vidors arī ir pārliecināts, ka nedrīkst atņemt ģimenei tiesības audzināt bērnus pēc saviem ieskatiem ar pārlieku regulējumu no valsts puses. Šādi bērni no sabiedrības un skolām saņemot vēsti, ka viņu vecāki nav pietiekami labi, lai paši visu izlemtu, tas mazinot bērnu uzticēšanos vecākiem.
ASV nav aizliegts
Christian Science Monitor atgādina, ka ļoti atšķirīgus vērtējumus pasaulē izpelnījies pāvesta Franciska nesen teiktais, ka labs tēvs zina, kā piedot un arī kā «saudzīgi labot bērna uzvedību», tēva uzsitiens pa dibenu bērnam esot «skaista» un cieņpilna atbilde uz izdarīto, ja vien tā nav pļauka pa seju, kas pazemo bērnu.
Zviedrija ir pirmā valsts, kas ir aizliegusi fiziski sodīt bērnus jau 1979. gadā. 19 no 28 Eiropas Savienības valstīm to ir aizliegušas vai plāno aizliegt. To vidū nav Francijas un Lielbritānijas. Fiziska bērnu sodīšana nav aizliegta ASV. Turklāt Washington Post raksta, ka ASV, pēc aptauju datiem, 74% pieaugušo vecumā no 18 līdz 29 gadiem atbalsta bērnu pēršanu, salīdzinot ar 64% to vidū, kas ir vecāki par 65 gadiem.