Jā, patiesi - aizsardzības ministrs Filips Hemonds paziņoja, ka Lielbritānija nosūtīs papildu karavīrus uz Poliju un Baltiju, tai skaitā Latviju. Tā ir daļa no Lielbritānijas un NATO drošības garantijas pasākumiem Baltijai. Esam priecīgi, ka varam palīdzēt, jau ilgstoši palīdzam sargāt Latvijas gaisa telpu, un britu karavīri regulāri piedalās mācībās Latvijā. Drīzumā daudzi ieradīsies Lielvārdē. Savukārt aizsardzības ministra minētie karavīri rotācijas kārtā piedalīsies Austrumu robežu stiprināšanas programmā. Šobrīd gan nav zināms, kādi tieši karavīri (kādas specialitātes karavīri - red.) ieradīsies un kad tas notiks, bet par to tiek runāts un skaidrots, kas būtu noderīgākais Latvijai. Paredzams, ka ieradīsies apmēram 100 cilvēku.
Kāds ir Lielbritānijas viedoklis par militāro draudu līmeni Baltijā?
Manuprāt, šis lēmums (karavīru nosūtīšana uz Latviju - red.) norāda, ka nedz NATO, nedz Lielbritānija nav aizmirsusi par Latviju un Baltiju un tiek garantēta kolektīvā dalībvalstu drošība, šī ir daļa no tiem pasākumiem.
Skaidrs, bet nav noslēpums, ka bēgļu krīze Eiropā ir aizēnojusi notikumus Ukrainā, vai Lielbritānija nav aizmirsusi par Ukrainu?
Jā, pēdējā laikā Eiropā migrācijas krīze ir priekšplānā, taču Lielbritānija turpina pilnībā atbalstīt Ukrainu, tāpat kā jūsu prezidents, kurš nesen viesojās Ukrainā. Patlaban mēs skatāmies uz Minskas nosacījumu ievērošanu no abām pusēm, bet Lielbritānija pilnīgi noteikti nav aizmirsusi Ukrainu. Mēs, protams, neatzīstam, ka Krima ir daļa no Krievijas, tā ir Ukrainas daļa, un valsts teritoriālā integritāte ir neaizskarama.
Par pieminēto bēgļu krīzi, kāds pašlaik ir Lielbritānijas noskaņojums bēgļu jautājumā?
Migrācija ir ļoti liels izaicinājums visai Eiropai. Manuprāt, Lielbritānija ir viena no valstīm, kas cīnās par visaptverošu problēmas risinājumu. Ir divi elementi - mēs cenšamies skatīties gan uz tiem cilvēkiem, kas nāk uz Eiropu, skatāmies kā migrantiem tiek piešķirts bēgļu statuss, taču neaizmirstam arī par iemesliem, kas liek cilvēkiem migrēt un veikt dzīvībai bīstamo ceļojumu. Lielbritānija vēlas fokusēties arī uz cēloņiem, kas izraisa krīzi.
Nesen nosūtījām karakuģi uz Vidusjūru, tas darbojas ES misijā, lai aizturētu cilvēku kontrabandistus un glābtu tos migrantus, kuri citādi būtu briesmās jūrā.
Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Bet Lielbritānija ir piešķīrusi 1,5 miljardus eiro, lai palīdzētu Sīrijas bēgļiem. Mēs uzņemsim vairāk nekā 20 000 bēgļu nākamo piecu gadu laikā. Galvenā prioritāte ir cēloņu risināšana.
Vai bēgļu krīze neiespaido britu noskaņojumu? Runāju par bieži apspriesto referendumu par izstāšanos no ES.
Pagaidām tie ir divi nesaistīti jautājumi - pašlaik, vēl pirms valdības oficiālās kampaņas, jau ir sākusies ļoti plaša sabiedriskā diskusija par mūsu nākotni ES. Premjerministrs (Deivids - red.) Kemerons ir vērsies pie Eiropas līderiem, lai runātu par ES nākotni un reformām. Tagad viņš Eiropas Padomes prezidentam Donaldam Tuskam gatavojas iesniegt reformu prasības ES.
Ko cilvēki domā par iespējamo izstāšanos?
Viedokļu loks ir ļoti plašs. Aptaujas liecina - ja referendums notiku šodien, rezultāti būtu pārlieku tuvu, lai prognozētu iznākumu. Liels skaits cilvēku balsotu par pamešanu, taču viņi saka - ja ES reformētu, tad gribētu palikt. Tāpēc premjers cenšas panākt reformas, lai varētu dot cilvēkiem iespēju balsot un viņi paši varētu izlemt palikt. Kopumā uzņēmumi atbalsta palikšanu ES, vairākas organizācijas uzskata, ka britu interesēs ir palikt ES, bet, protams, ir liels skaits cilvēku, kas vēlas arī izstāties. Referendumam jānotiek pirms 2017. gada beigām, bet datums vēl nav noteikts.
Briti uzņems visai lielu skaitu cilvēku, bet kāds ir britu viedoklis par Austrumeiropas iebildumiem pat pret nelielu skaitu?
Mums, pēc ES līgumiem, nav obligāti jāpieņem bēgļi (Eiropas Komisijas prezidenta - red.) Junkera plāna ietvaros, bet uzņemt šos 20 000 ir mūsu izvēle. Britu sabiedrība uzskata, ka ir zināms humāns pienākums palīdzēt cilvēkiem krīzes laikā. Mums ir multikulturāla sabiedrība, kurā ir cilvēki no visas pasaules. Bēgļi un migranti ir devuši milzīgu labumu gan ekonomikai, gan kultūrai. Vēsturiski šie cilvēki ir devuši lielu pienesumu Lielbritānijai. Tāpēc mums ir pozitīva pieredze.
Ko mums būtu nepieciešams iemācīties, pirms Latvija pieņem bēgļus?
Manuprāt, valdības rīcības plāns ir ļoti pareizs sākums - galvenais jautājums ir, kur un kā cilvēkus izmitinās un kur Latvijā tie dzīvos pēc tam, tāpat arī jautājums par to, kad viņi varēs sākt strādāt un zinās valodu. Spēja runāt vietējā valodā ir ļoti svarīga integrācijai.
Vēl viens jautājums, kas Latvijā kļuvis aktuāls, ir diskusija par bērniem, kurus Lielbritānijā izņem no ģimenēm un atdod adopcijai.
Jā, tas ir ļoti jūtīgs jautājums. Lai izskaidrotu Lielbritānijas viedokli, pēc piketa (pagājušajā nedēļā pie Saeimas - red.) tikos ar deputātiem, kuri ir iesaistīti šajā jautājumā. Jebkurš lēmums par bērna paņemšanu valsts aprūpē tiek pieņemts tiesā. Galvenais, ko tiesa ņem vērā, ir bērna labklājība. Starptautisko likumu ietvaros Lielbritānijas tiesas ņem vērā bērna izcelsmi - viņa valodu, kultūras identitāti, un, lai nodrošinātu viņa tiesības uzaugt savā vidē, ir iespējams, ka bērns tiks atdots radiniekiem. Bet katrs gadījums tiek vērtēts individuāli. Ja vairāk vietējo latviešu iesaistītos mūsu aprūpes sistēmā, šos bērnus varētu atdot latviešiem.
Par britu un latviešu attiecībām - ir sācies jūsu vēstniecības rīkotais Lielbritānijas mēnesis Latvijā, kas ir galvenie pieturpunkti?
Britu mēneša mērķis ir popularizēt visu, kas Lielbritānijā ir lielisks (great, no Great Britain - red.). Galvenās četras tēmas - izglītība ir lieliska, ēdiens un dzēriens ir lielisks, mode ir lieliska, un bizness ir lielisks. Mums būs pasākumi katrai tēmai - piemēram, izglītības sfērā būs dažādi pasākumi skolās, angļu valodas nodarbības, stāstīsim par izglītību Lielbritānijā, izrādīsim britu kino. Viens no darbiem, ar ko šeit nodarbojos, ir Latvijas un Lielbritānijas biznesa attiecības. Novembra beigās vairāk nekā divdesmit Lielbritānijas uzņēmēju ieradīsies Latvijā - galvenās nozares ir pārtika un dzērieni, bet būs arī telekomunikāciju uzņēmumu pārstāvji.
Kādas ir Latvijas un britu biznesa attiecības?
Tās ir labas, mums šeit ir komanda, kas cieši strādā ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru un Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības kameru, lai stiprinātu abu valstu attiecības. Ir divas galvenās lietas, kam veltu uzmanību, - Latvijas uzņēmumiem, kuri investē Lielbritānijā, piemēram, Valmieras stikla šķiedrai ir diezgan lielas investīcijas, un cenšos iedrošināt citus latviešu uzņēmumus. Otrkārt, mērķis ir panākt, lai uz Latviju vestu britu preces - galvenokārt ēdienu un dzērienus. Manuprāt, Latvijas kompānijām Lielbritānija ir svarīgs tirgus, it īpaši tāpēc, ka liels skaits latviešu dzīvo Lielbritānijā. Nesen biju maizes fabrikā, kur sacīja, ka lielākā eksportvalsts ir Lielbritānijā, jo maizi tur pērk latvieši, kuri grib māju garšu.