Īstā dzīvība sākoties tikai vakarā, kad cilvēkiem esot grūti tikt garām - tāds, lūk, apmeklējums. Bet mūs šoreiz kopā ar laikraksta mākslinieci Sarmīti Māliņu, fotogrāfu Kristapu Kalnu un diviem ekspertiem - mākslas zinātnieku un jūrmalnieku Rihardu Pētersonu un arhitektūras kritiķi Ventu Vīnbergu - interesē pilsētvides kvalitāte, nevis izklaides iespējas. Jāpiebilst, ka interesējamies tikai par populāro ielas gabalu Majoros, jo iela sākas jau labu gabalu tālāk, pie Jūrmalas domes.
Par jomām sauc smilšu ieplakas, kurās paralēli jūrai veidojās pirmās Jūrmalas ielas XIX gadsimta otrajā pusē. Līdz šim nopietnākais pētījums par Jūrmalas kultūrvēsturi Jūrmala: Daba un kultūras mantojums (Neputns, 2004) vēsta: «1870. gadā Jomas un Omnibusa ielas stūrī sāka veidot ievērojamu sabiedrisku centru - Horna viesnīcu ar dārzu, bet 1898. gadā kāpās uzcēla Jūras paviljonu ar terasi.»
Pastaigu kopā ar Rihardu Pētersonu sākam pie Majoru stacijas, kur Jomas iela saplūst ar Lienes ielu. Vienā pusē sliežu un ielas robežšķirtnei - Lielupes ainava ar niedrājiem un mākoņiem, otrā - plašs klajš laukums ar Lāčplēša pieminekli un mūsdienās uzstādītu strūklaku mazā skvēriņā. Jau pašā sākumā, raksturojot ielu no kultūras mantojuma aizsardzības viedokļa, kā arī vērtējot mūsdienu izpausmes, R. Pētersons uzsver, ka tas viss notiek pilsētā, kurā nav galvenā mākslinieka. Tātad - nav arī īsti, kam jautāt par vides dizaina problēmām un iespējamajiem risinājumiem.
Galvenais iespaids no raibā, jau diezgan skaļā jūkļa tomēr trūcīgs un miegains - no uzņēmēju un pašvaldības iztēles un redzējumu viedokļa. Attīstībai un izaugsmei joprojām daudz iespēju - ir objekti, kas vēl tikai gaida savu likteni. Piemēram, mazais, glītais namiņš pie Lienes ielas saglabājies, tikai pateicoties tā vienīgajam iemītniekam, kurš joprojām aktīvi pretojas visiem lēmumiem, kas paredz namiņa nojaukšanu. Tukša stāv arī iespaidīgā ēka, bijusī viesnīca, celta XX gadsimta 20. gados, pašā promenādes daļas sākumā, uz kuru kā vizuālo dominanti norāda eksperts. Vēl deviņdesmitajos gados šīs ēkas dārzā esot bijusi iespēja iedzert kafiju. Neapsaimniekotas mājas esot viena no būtiskām Jūrmalas problēmām. No vienas puses, labi, ka pirms dažiem gadiem aktuālajos attīstīšanas viļņos šī un citas vērtīgas ēkas nav sabojātas nepārdomātās pārbūvēs. No otras puses, slikti, jo, neizmantotas un neapdzīvotas, mājas iet bojā.