Spēlmanis ir pirmā Latvijas un Lietuvas kopražojuma spēlfilma pēdējo 20 gadu laikā. «Tā atvēra durvis citiem projektiem,» uzskata režisors. Pēc līdzīgas shēmas patlaban top divi jauni darbi - lietuvieša Kristijona Vildžūna Senekas diena un latvieša Dāvja Sīmaņa Pelnu sanatorija. Studijas Lokomotīve producents Roberts Vinovskis norāda, ka filma Spēlmanis ir veiksmīgs kopražojuma piemērs - kā vienā projektā savienot dažādas valstis, kad tajā iesaistītie dalībnieki necenšas sižeta deķīti vilkt katrs uz savu pusi. «Nebojājot scenāriju, kopā veidot labas filmas,» viņš akcentē.
Filma par robežām
Igna Jonīna darbs savu pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada Sansebastjanas Filmu festivālā. «Cēlās kājās, ķērās pie sirds,» dažādas skatītāju reakcijas atceras filmas komanda - tā ir izrādīta vairāk nekā trīsdesmit festivālos. Ieguvusi speciālo žūrijas balvu Varšavas filmu festivālā - par producentu darbu. Saņēmusi Lietuvas kino un televīzijas balvu Sudraba dzērve kā gada labākā filma. «Tā radīja furoru!» stāsta Studijas Lokomotīve pārstāve Liene Ančupāne. Kopumā Spēlmanis izpelnījās desmit nomināciju un ieguva sešas balvas - tajā skaitā par labāko aktierdarbu.
Filmas veidotāji ir meklējuši aktierus vairāk nekā gadu. «Lai atrastu tādus, kuri iepriekš nebūtu iemirdzējušies televīzijā,» paskaidro scenārija autors Kristups Saboļus, rakstnieks, kultūras projektu iniciators un filosofijas pasniedzējs, - viens no pazīstamākajiem Lietuvas jaunās paaudzes intelektuāļiem. Talantīgo ātrās palīdzības mediķi un kaislīgu spēlmani Vincentu filmā atveido aktieris Vītauts Kaņušonis, kuram šī ir pirmā lielā kinoloma. Viņa varonis rada nelegālu azartspēli - likmes tiek liktas uz intensīvās nodaļas pacientu cerībām izdzīvot.
«Derēsim uz visiem, kas reanimācijā, vai uz tiem, kuri kritiskā stāvoklī?» «Uz visiem bez izņēmuma. Kritiskajiem mazākas likmes,» atbild Vincents. Filma ir par robežu starp morālo un amorālo. «Starp dzīvību un nāvi,» saka Igns Jonīns. Pirms sešiem gadiem režisoram ar scenāristu radusies doma par stāstu, kas runātu par viņiem pašiem un sociumu. «Es piederu pie to paaudzes, kas izauguši padomju skolā, bet kā personības veidojušies neatkarības gados,» viņš ieskicē. Režisors izmanto medicīnas terminoloģiju un norāda, ka sabiedrībā vēl aizvien ir jūtamas šī kolapsa sekas.
Vizuālās transformācijas
Pirms Spēlmaņa uzņemšanas Vītauts Kaņušonis piedzīvojis ievērojamas vizuālās transformācijas. «Viņš nometa 20 kilogramu,» atklāj režisors. Viena mēneša laikā aktieris ne tikai zaudējis svaru, bet arī iemācījies peldēt. Šādas ciešanas Holivudā tiktu novērtētas ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu Oskars. Viņa mīļoto sievieti filmā spēlē Ūna Meka, leģendārā lietuviešu avangarda režisora Jona Meka meita, kura dzimusi Ņujorkā un dzīvo Losandželosā. Viņas pirmā parādīšanās kino notikusi divarpus gadu vecumā tēva filmā Paradise Not Yet Lost, or Oona's Third Year (1980).
Režisors Igns Jonīns stāsta, ka Ūnu Meku atradis nejauši. Avīzē ieraudzījis viņas fotogrāfiju, kurā sieviete izskatījusies pēc Deivida Linča filmas Malholanda ceļš varones. «Šī ir tā meitene!» iesaucies režisors un vēlāk palūdzis viņu atrast. Ūna Meka ir aktrise, scenāriste un režisore. Interneta vietne imdb.com vēsta, ka viņa ir piedalījusies seriālā Krastmalas impērija/Boardwalk Empire trešās sezonas piektajā sērijā. «Es labprāt noskūtu galvu lomai ᅢᅠ la Sigurnija Vīvere Svešajos 3, Natālija Portmane V ir vendeta un Šarlīze Terona Trakajā Maksī,» jaunus piedāvājumus gaida Ūna Meka.
Savukārt ar filmas operatoru Jāni Eglīti lietuviešu režisors Igns Jonīns jau sadarbojies vairākkārtīgi reklāmas lauciņā. «Vissarežģītākais bija atrast veidu, kā šo sociālo stāstu izstāstīt tā, it kā tas notiktu pirms tūkstoš gadiem, - lai tas iegūtu eposa līmeni, lai mēs atrastos cilvēka iekšpusē, nevis ārpusē,» stāsta operators, kura darbu var novērtēt arī Aika Karapetjana darbos Cilvēki tur un M.O.Ž. «Kamera staigāja līdzi galvenajam varonim un attēloja vairāk viņa dvēseli nekā notikumus,» viņš piebilst. Filmu Spēlmanis var noskatīties Latvijas kinoteātros.