Detalizētāk šī formula varētu nozīmēt nu jau bijušās KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītājas Jutas Strīķes, viņai iepriekš pakļautā Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša un līdz 30 KNAB operatīvo darbinieku aiziešanu uz jaunveidojamo «superiestādi» - iekšlietu ministra pārraudzībā veidoto Iekšējās drošības biroju (IDB).
Naudas tikpat daudz
Jaunās iestādes budžets jau šobrīd - vairāk nekā pusgadu pirms darbības uzsākšanas - var mēroties ar KNAB finansējumu: IDB plānots atvēlēt 4 057 547 eiro gadā, KNAB budžets ir 5 237 428 eiro. Speciāli pieņemtā likumā noteiktas arī IDB funkcijas - atklāt un izmeklēt iekšlietu sistēmas amatpersonu, izņemot Drošības policijas, noziedzīgos nodarījumus, pie tiem pieskaitāma arī korupcija. Lai IDB pilnvērtīgi varētu pārņemt daļu KNAB funkciju, likums būtu jāgroza, bet ar to nolemts nogaidīt, kamēr Valsts prezidenta ievēlēšana neparādīs politisko spēku samēru.
Krēsls Strīķei?
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība), kurš jau labu laiku nēsā ideju par jaunas «korupcijas policijas» izveidi, uz Dienas tiešu jautājumu, vai apsvērta J. Strīķes un J. Juraša pāriešana uz jaunveidojamo IDB, atbild izvairīgi. «Vadītāja izvēles jautājums aktuāls būs maijā. Mans mērķis ir atrast kompetentu vadītāju ar pieredzi, kas var nodrošināt kvalitatīvu IDB darbu. Kritēriji vadītājam būs laba reputācija un politiskā neitralitāte, kompetence un profesionālā pieredze,» norāda ministrs.
KNAB korupcijas apkarošanas bloka un operatīvo darbinieku aiziešana uz IDB ir vēl viens veids, kā izprovocēt biroja sadalīšanu, tam necenšoties saņemt politisko atbalstu pie citām partijām, kurām ir priekšstats, ka KNAB iepriekšējos savas darbības gadus varbūt bijis saudzīgāks pret Jauno laiku un tagad Vienotību. Nu birojā sākta veco, savulaik, iespējams, piesegto politiskās korupcijas lietu pārskatīšana, par ko šonedēļ Diena jau rakstīja. Plāns, kas neoficiāli apspriests šaurā lokā un atbalsojies tiesībsargājošajās iestādēs, ir ar KNAB operatīvo darbinieku aiziešanu izprovocēt biroja sadalīšanas vai pat likvidācijas nepieciešamību. Aizejot vairumam no vairāk nekā 30 operatīvajiem darbiniekiem, varētu teikt, ka KNAB darbs ir paralizēts un iestāde nespēj pildīt savas funkcijas. Jaunu darbinieku atlase varētu ievilkties gan nepieciešamo amatu konkursu, gan specifisko prasību dēļ. KNAB operatīvajiem darbiniekiem arī nepieciešamas pielaides valsts noslēpumam, kuru izsniegšanu var novilcināt vai atteikt, kas pēdējā laikā ir nereti izmantota prakse.
Kadrus smels no KNAB
Iekšlietu ministrs R. Kozlovskis nenoliedz, ka KNAB būs viena no jau esošajām iestādēm, kurā tiks meklēti topošā IDB kadri. Biroja sastāva komplektēšana būšot IDB vadītāja atbildība, līdz ar to kandidatūras no KNAB korupcijas novēršanas apkarošanas bloka, arī J. Jurašs, neesot apsvērtas. «Biroja darbinieki būs amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, un darbinieki tiks piesaistīti arī no citām tiesībsargājošajām iestādēm, ne tikai no policijas. Pretendentu loks varētu ietvert prokuratūru, Muitas kriminālpārvaldi, Finanšu policiju, kā arī KNAB,» iekšlietu ministra vārdā pēc vairāku dienu pārdomām atbildēja viņa preses sekretāre Daiga Holma.
Jau testēts «gaiteņu» līmenī
Attieksme pret ideju par KNAB pilnīgu vai daļēju iekļaušanu jaunveidojamajā IDB testēta pie Sabiedrības par atklātību Delna, kuras direktors Gundars Jankovs ir arī KNAB sabiedriski konsultatīvajā padomē. G. Jankovs Dienai atzīst, ka taustīšanās bijusi, bet ļoti vāji un «gaiteņu» līmenī, ne oficiālās diskusijās. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) vēl pirms vairākiem mēnešiem valdības gaiteņos uzrunājusi koalīcijas partneru Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, cenšoties rast politisku atbalstu, ja ne Jaroslava Streļčenoka nomaiņai, tad vismaz konflikta atrisinājumam, biroju sadalot. Tā kā ZZS šajā konfliktā stāv novērotāja pozā, līdz detalizētai sarunai, kā Vienotība to iecerējusi, nemaz neesot nonākuši, Dienai apgalvo A. Brigmanis. Viņa pozīcija ir, «lai Streļčenoks strādā».
«Apgalvojums, ka Ministru prezidente iepriekš koalīcijas partneriem ir piedāvājusi vienoties par KNAB sadalīšanu, nav pieņemams, jo bijušas dažādas diskusijas un priekšlikumi par KNAB darbības pilnveidošanu,» uz lūgumu pēc L. Straujumas argumentiem, kādēļ biroju vajadzētu sadalīt, norādīja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Delnas vadītājs G. Jankovs uzsver, ka, pat tikai nodalot atsevišķas KNAB funkcijas, piemēram, korupcijas novēršanu, apkarošanu vai partiju finanšu kontroli, biroja darbs tiks vājināts, jo tās cita citu papildina.