Līgatnes Dabas takas apmeklētājiem atvērtas jau kopš sestdienas, Made kļuvusi par vietējo zvaigzni - ļaudis teic, ka braukuši speciāli uz bēgli paskatīties, draugos kāds regulāri apvaicājas V. Vītolai par pekaines dzīvi, nepilnas diennakts laikā fotogaleriju Made brīvsolī aplūkojuši vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku. «Made tagad ir slavena,» atzīst zvērkope.
Lācenes atgriešanās mājās bijusi saviļņojošs notikums. «Made vētraini sasveicinājās ar abiem puikām, deva bučas, stāstīja, kā gājis,» sirsnīgi stāsta lācenes kopēja. Viņa apgalvo, ka pēc satraucošā piedzīvojuma attiecības ar Madi nonākušas jaunā līmenī. «Tagad man Made ir gandrīz pati mīļākā, tūlīt pēc Ilzītes (Mades meitas - red.)!» atzīst V. Vītola. Arī Made sākusi izturēties citādi - izdzirdot zvērkopes balsi, viņa uzreiz dodas meklēt savu aizgādni un barotāju, agrāk lācene nemaz tik lielu uzmanību Velgai neesot pievērsusi.
Pie lācenes izlaušanās kopēja vaino parka apmeklētājus, kuri neapdomīgi zvēriem devuši našķus - starp skatu platformu un lāču voljeru ir vairākus metrus plaša sprauga, ar neveiklāku roku sviesta konfekte vai pat medus burka nevis nonākusi pie ķepaiņiem, bet gan nokritusi aiz žoga melni spīdīgo degunu priekšā. «Lāči rakās kā traki pēc kārumiem - izrādās, viņi pat klinti var pārrakt,» stāsta V. Vītola un vienlaikus lūdz apmeklētājus nebarot četrkājaiņus ar saldumiem. Tagad gan visi voljera bojājumi novērsti, taču neviens neņemas solīt, ka bēgšanas gadījumi vairs nenotiks. V. Vītola atgādina, ka zvēri mēdz bēgt arī no zoodārziem, lai arī tajos drošības pasākumi ir stipri nopietnāki. Taču brīvība lācenei nav bijis pašmērķis, tā viņu vairāk nogurdinājusi. «Jebkurš dzīvnieks, kas visu dzīvi pavadījis iežogojumā un pēkšņi nokļūst brīvībā, izjūt milzīgu stresu,» stāsta lāču kopēja.
Komentējot cilvēku vēlmi atbrīvot iesprostotos kustoņus, viņa apgalvo - ja pēkšņi patstāvīgā dzīvē nonāktu visi nebrīvē dzīvojošie zvēri, lielākā daļa aizietu bojā. Īpaši tālu Made no voljera aizklīdusi nebija - dzīvojusi turpat pa mežu, mielojusies ar mellenēm un brūklenēm. «Viņa aizgāja tikai līdz tuvākajām mājām pēc āboliem, taču viss pārējais, ko viņa kāroja, bija atrodams mežā,» stāsta V. Vītola.