Atšķirīgā ģeogrāfija
Izstādē Re:visited piedalās arī latviešu māksliniece Kristīne Alksne. «Viņai vienīgajai bija ekskluzīva iespēja veidot jaunu darbu,» norāda kuratore. Kopā ar argentīnieti Emmanuēlu Pidrē Berlīnē dzīvojošā māksliniece piedāvā skaņu instalāciju Asemblāža, kurā viņi ir savienojuši elektronisko mūziku ar mākslu. «Emmanuēls radīja programmu, ar kuru dziesmas tika pārveidotas grafiskā attēlā, bet pēc tam no cementa izveidotas skulptūras,» darba procesu atklāj Kristīne Alksne, kura galarezultātu nosauc par mirušu skaņu kapsētu.
«Mēs vēl vakar ar mākslinieku sarunā skaipā mēģinājām saprast, kā ir jāizliek šis darbs,» dienu pirms izstādes atklāšanas atklāja S. Krese, rādot, kā no maziem gabaliņiem top brazīlieša Paulo Nazareta projekta Āfrikas piezīmes mozaīka. Mākslinieks šķērsojis Brazīliju un devies uz Āfrikas kontinentu, sekojot senajam afrikāņu vergu maršrutam un pa ceļam vācot dažādus priekšmetus. Savukārt kuratore uzaicina mūs doties ceļojumā pa Rīgas mākslas telpu, tajā viens no pirmajiem pieturas punktiem ir čehu mākslinieces Evas Kotatkovas darbs, kurš aicina padomāt par ierobežojošajām sabiedrības normām.
Ģimenes tradīcijas
Izstādē ir «nolaidušies» arī horvātu mākslinieka Igora Grubiča Eņģeļi ar netīrām sejām un citi darbi. Apstājamies pie fotogrāfijām Mātes un vedeklas - tās autore ir uzbekistāņu māksliniece Umida Ahmedova, kura ir iesaistījusies cīņā par sieviešu tiesībām. Pirms vairākiem gadiem viņa ir uzņēmusi dokumentālo filmu Jaunavības nasta, pēc kuras mākslinieci notiesāja par neslavas celšanu Uzbekistānas valstij. Savā jaunākajā darbā Ahmedova risina tēmu par to, kā tradīcija sadzīvo ar mūsdienu pasauli.
Vācu māksliniece Konstance Šmita piedāvā darbu Milda, kurā izmantoti Sergeja Tretjakova lugas Es gribu bērnu fragmenti. «Izrādās, ka viņš ir no Kuldīgas,» par krievu dramaturgu teic S. Krese. Mākslinieks Mešaks Gaba jau vairākus gadus strādā pie projekta Afrikāņu laikmetīgās mākslas muzejs, kurā viņš kolekcionē un izstāda savas biogrāfijas faktus. Šajā izstādē apskatāma mākslinieka Laulību istaba, taču viņa nīderlandiešu līgavas zeltītās kurpes ir pārtvertas un aizceļojušas uz mākslas galeriju Tate Modern.
Viltīgā lapsa
Projektā Laika apmaiņa meksikāņu mākslinieks Antonio Vega Makotela ir uzrunājis cietumniekus un piedāvājis radīt darbus no viņiem pieejamām lietām. Kā samaksu mākslinieks piedāvājis savu laiku, lai kaut ko izdarītu cietumnieka labā, piemēram, apsveiktu dēlu dzimšanas dienā vai izsekotu bijušo mīļāko. Ekskursijas noslēgumā apstājamies pie beļģu mākslinieka Marka Mandersa darba Lapsa/pele/siksna. «Tā ir bronzas lapsa, kura ir nokrāsota, lai izliktos, ka viņa ir no māla,» vērš uzmanību S. Krese. Turpat aiz sienas atrodas skandināvu mākslinieces Annas Lislegoras darbs Orākuls, pūce... - daži dzīvnieki neaizmieg nekad, tas parāda «mūsu sabiedrības pieprasījumu pēc kāda, kurš tev pasaka priekšā atbildi un tev nav jādomā pašam, lai arī cik viņa vēstījumi dažreiz būtu klišejiski un pat bezjēdzīgi,» norāda S. Krese.
16. aprīlī Rīgas mākslas telpā izstādē Re:visited notiks simpozijs Mākslas biennāļu spožums un posts. «Tās ir instrumenti, lai attīstītu kādu teritoriju vai mainītu pilsētas imidžu, smagnējas institūcijas, kas nosaka mākslas hierarhiju, vai platformas radošiem eksperimentiem, kas atšķirībā no muzejiem ir spējīgas reaģēt uz aktualitātēm politikā vai sabiedrībā,» to dažādību ieskicē S. Krese.