Zinātnes popularitāte bērnu vidū aug, un zinātnes centru apmeklējums kļuvis par dabisku izklaides sastāvdaļu - tāpat kā došanās uz teātri, muzeju vai zoodārzu, arī dažādi eksperimenti izkāpuši no skolas dabaszinību grāmatām un kļuvuši par teju neatņemamu bērnu ballīšu elementu. Latvijā darbojas vairāki zinātnes centri, bet senākais no tiem - Tehnoannas pagrabi - šogad svin 20. dzimšanas dienu. No 6. līdz 28. novembrim tas ciemojas galerijā Istaba ar īpašu ekspozīciju, kurā iekļauti to mākslinieku un autodidaktu darbi, bez kuriem nebūtu oriģinālo ekspozīciju Tehnoannas pagrabos.
Tehnoannas pagrabi ir pirmais interaktīvais zinātnes centrs Baltijas valstīs. Pirms 20 gadiem Tehniskās jaunrades namā Annas 2 tā pedagogi entuziastu Alvja Baloža un Māra Baloža vadībā, direktores Irēnas Maskaļonokas atbalstīti, izveidoja vairākas izglītojošas, zinātni popularizējošas interaktīvas izstādes, kurās apvienoja pedagoģiju, zinātni un mākslu. Toreiz gan vēl neviens to nesauca par zinātnes centru. Pirmās ekspozīcijas 1995. gadā tapa sadarbībā ar LU Ķīmijas fakultātes pasniedzēju Valdi Mārtiņu Drinku, un pamazām tika piesaistīti arvien jauni speciālisti un aplūkotas jaunas tēmas. «Kad Pagrabos viesojas bērni, mēs te ne tik daudz pētām kaut ko, cik radām emocijas, kas virza bērnus uz izzināšanu. Mūsu uzdevums nav mācīt - tas lai paliek skolai -, bet gan ieinteresēt. Mums ir maz uzrakstu pie eksponātiem, tā mudinot uzdot vairāk jautājumu centra darbiniekiem. Šeit strādājošie ir moderatori - ja jūs interesē kāds jautājums, saruna ir individuāla. Gaidīti ir visa vecuma zinātkārie - gan mazuļi, gan vecmāmiņas,» stāsta zinātnes centra Tehnoannas pagrabi dibinātājs un vadītājs Alvis Balodis.
Centra objekti jeb eksponāti arī ir dažnedažādi - no ķīmijas, dabaszinātnēm līdz maņu pārbaudei un orientēšanās spēlei tumšā labirintā. 1997. gadā pēc Rīgas lielā planetārija demontāžas tā daļas nokļuva šajā zinātnes centrā, kas iegādājās projektoru un jaunu kupolu, un no 1998. līdz 2010. gadam šeit bija vienīgais planetārijs Latvijā. Lielākā daļa eksponātu ir zinātnes centra darbinieku gatavoti, ienākot prātā jaunām idejām, top arī jauni zinātnes objekti. «Mēģinām apvienot zinātni, kas ir racionāla, ar mākslu, kas savukārt iedarbojas uz emocijām, tādējādi radot lielāku iespaidu, vairāk iekustinot cilvēkus pašizglītoties. Mākslinieks un zinātnieks ir līdzīgi, abi atklāj kaut ko jaunu,» skaidro A. Balodis.
Izstādē galerijā Istaba būs skatāmi Tehnoannas pagrabu darbinieku veidoti eksponāti, tā atklājot dažādus rokrakstus, kā arī mazs vēsturisks centra darbības atspoguļojums pa gadiem. Izstādi veidojusi Dace Balode, Tehnoannas pagrabu metodiķe, kuras rokām tapuši daudzi zinātnes centrā esošie objekti.