Māsas kopā nodzīvoja visu mūžu. Ludmila Sakne stāstīja, ka Lidija ļoti mīlējusi visu dzīvo radību. Kad, Ludmila uzlikusi izvārīto zapti uz palodzes atdzišanai, Lidija priecājusies, ka ievārījums gājis pie sirds arī lapsenei. Bagātību māsas nesakrāja, bet katram cilvēkam ir kādas mīļas un dārgas lietas. Kad zaudējuma sāpes mazliet norima, Ludmila pārlūkoja māsas rotas, un, kaut arī pašai pensija tikai 160 latu, vērtīgākās aiznesa uz antikvariātu. Saņemto naudu viņa nodeva Tukuma dzīvnieku patversmei. Sazvanīta Ludmila Sakne teica: «Šoruden Dienā lasīju par Simonu Grunduli un Tukuma dzīvnieku patversmi un nolēmu, ka māsa ļoti priecātos, ja es Simonai palīdzētu.» Ludmilas Saknes nesavtīgi patversmei ziedotie seši simti latu ir liela summa, jo būtībā ikviena patversme turas galvenokārt uz cilvēku entuziasmu un žēlsirdību, bet praktisko vajadzību ir ļoti daudz. Simona Grundule priecājas par materiālo atspaidu, bet vēl vairāk - par saņemto sirds siltumu: «Tādi brīži dod spēku nepastāties, nepagurt, darīt, darīt un darīt.»
Māsas piemiņas vārdā
Klāt Ziemassvētki, tātad arī labdarības un žēlsirdības laiks.
Pirms nedēļas Simona Grundule no Tukuma dzīvnieku patversmes saņēma
vēstuli no 88 gadus vecās savulaik pazīstamās ārstes un publicistes
Ludmilas Saknes. Daktere pirms pāris gadiem aizvadīja mūžības ceļos
savu vecāko māsu Lidiju, kas piecdesmit gadu nostrādāja tagadējā
Veselības centrā 4.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.