Lēmums tiks pieņemts kādā no tuvākajām tikšanās reizēm. Ja iecere tiks īstenota, mazo novadu pārstāvji vēlēsies piedalīties arī valdošās koalīcijas sanāksmēs, kurās kā valdības partiju sabiedrotie jau sēž reģionālo attīstības centru un lielo pilsētu pārstāvji.
Jau ilgāku laiku pastāv Lielo pilsētu asociācija, bet pēdējos gados savas apvienības izveidoja arī reģionālie attīstības centri un Pierīgas pašvaldības. Katrai no tām ir savas intereses, kuras tagad tās aizstāv kopā. Mazie novadi varbūt arī nebūtu aktivizējušies, ja nesaskatītu draudus savai pastāvēšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) pieteiktajā administratīvi teritoriālajā reformā. Tā paredz daudz mazāku pašvaldību skaitu, veicinot novadu apvienošanos ap lielajiem centriem.
Nelielajiem novadiem nav tādu iespēju piesaistīt mediju uzmanību, lai viņu viedokli sadzirdētu valdībā un sabiedrībā. Tāpēc liela daļa šo pašvaldību vadītāju trešdien pulcējās Rīgā, izsludinot arī preses konferenci, kuru gan apmeklēja neliels skaits žurnālistu. Vairāki vietējie līderi prezentēja par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu sakārtotos infrastruktūras objektus savas pašvaldības teritorijā. Viens no viņiem bija arī Strenču novada domes priekšsēdis Jānis Pētersons, kura vadītā pašvaldība esot apguvusi 11 miljonus eiro, atjaunojot tiltu, īstenojot ūdenssaimniecības projektus, sakārtojot ielu apgaismojumu un nosiltinot arī skolu. Strenči no Valmieras atrodas 20 kilometru attālumā un daļa bērnu brauc mācīties uz pilsētu, liecina Dienas iepriekš apkopotā informācija. J. Pētersons uzskata, ka mazie novadi varētu attīstīties, ja valdības politika, paredzot vairākas ES fondu programmas tikai deviņām lielajām pilsētām un 21 reģionālās attīstības centram, nebūtu vērsta pret to pastāvēšanu.
Nīcas novadā Kurzemē bezdarba līmenis ir tikai 5,8% un pašvaldībā esot 186 darba devēji, informēja novada priekšsēdis Agris Pētermanis. Naukšēnu novadā šie rādītāji esot vēl labāki - 4% bezdarba līmenis un 200 uzņēmumu, klātesošie uzzināja no Naukšēnu domes vadītāja Jāņa Zumenta (ZZS). Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldība uztur savu policiju, ugunsdzēsēju depo. Ar lieliem uzņēmumiem varēja lepoties arī Daces Reinikas (ZZS) vadītais Tērvetes novads, kurš pastāv nevis no 2009. gada, kad Latvijā notika pašvaldību reforma, bet tika izveidots jau 2002. gadā. Vairāki vietējie līderi uzsvēra, ka jautājums nav tikai par naudu, bet par vietējās varas atrašanos tuvāk saviem iedzīvotājiem un savu kultūras tradīciju saglabāšanu. Rugāju novads ir līdzās Balvu un Gulbenes novadiem, tāpēc tā vadītājai Sandrai Kapteinei ir bijusi iespēja pārliecināties, ka lielajās kaimiņu pašvaldībās attīstība nebūt nenotiekot straujāk. Arī viņa runāja par valsts politiku, jo, piemēram, jaunajiem zemniekiem, kuriem nav vecāku izveidotu zemnieku saimniecību, ir ļoti grūti pašiem uzsākt ražošanu.
Lūgts izteikties par biežo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru maiņu, namatēvs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atjokoja: «Mums ir bailes, ka reforma neaiziet kopā ar ministru.» Daļa mazo novadu vadītāju pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību. Ja notiktu valdības maiņa, tad ZZS atkārtoti izrādītu interesi pārņemt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadību. Saeimā ZZS pārstāv arī Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdis Māris Kučinskis, kurš Dienai atzina - neatkarīgi no tā, kāda būs valdība, reģionu attīstības jautājumi vienmēr būs aktuāli. Viņš piekrīt, ka mazākā novadā cilvēki ir tuvāk savas pašvaldības vadībai un tā ir priekšrocība. Taču pārmetumi par šo pašvaldību diskriminēšanu ES fondu līdzekļu sadalē neesot gluži pamatoti. Piemēram, šiem novadiem ir pieejami resursi uzņēmējdarbības teritorijas infrastruktūras sakārtošanai, kur kopā ar privāto uzņēmēju tie var pieteikties finansējumam. Mērsaraga novads ir patīkams izņēmums, kas to izdarījis, bet liela daļa vai nu par tādu iespēju nezinot, vai nespējot sagatavot projektus.