Nu Marikai ārsta diploms jau kabatā, arī rezidentūra aiz muguras, bet priekšā paralēli ārsta radiologa darbam P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā - iespēja būt klāt medicīnas nākotnes veidošanā! Mariku interesē nukleārā medicīna, un viņa ir viena no komandas, kas attīsta Nukleārās medicīnas centru (NMC). Tā ēkas būvniecība Rīgā tiks pabeigta 2016. gadā, centrs būs Baltijā modernākais onkoloģisko un kardioloģisko slimību diagnostikā. Šeit ar jaunas metodes palīdzību vēzi varēs atklāt jau stipri agrīnā stadijā - vēl šūnu līmenī. «Tāpat mums arī pavērsies vēl nebijušas iespējas veikt pasaules līmeņa pētījumus medicīnā, jo sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), kas ir viena no galvenajiem iniciatoriem NMC izveidē, tiek veidots pētniecības ekselences centrs medicīnā. Tas būs liels, fantastisks lēciens!» Marika priecājas.
Atskārsme uz pirts lāvas
Ar nukleāro medicīnu Marika «saslima» tad, kad 5. kursā viņai radās izdevība aizbraukt uz Eiropas Radiologu kongresu Vīnē. «Atbraucu mājās, sēdēju pie draugiem pirtī un skatījos vienā punktā - tik daudz ko biju saklausījusies par radioloģiju, par tās jaunākajām tendencēm, par nukleāro medicīnu, kas tieši tad, 2006. gadā, Eiropā bija sākusi strauji attīstīties… Sapratu - tas būs mans mērķis! Redzēju, ka Latvijā nukleārā medicīna vēl ir brīva niša, kurā vēl nav speciālistu,» Marika stāsta. Rezidentūrā viņa specializējās diagnostiskajā radioloģijā, bet jau pirmos studiju pētniecības darbus rakstīja par nukleāro medicīnu.
Nukleārā medicīna nav jauna, tā radusies reizē ar rentgenoloģiju pirms aptuveni 100 gadiem. «Nukleārajā medicīnā atšķirībā no radioloģijas radioaktīvā viela tiek ievadīta pacientā, nevis atrodas diagnostikas aparātā. Tas pacientam arī ir mazāk kaitīgi,» Marika atklāj būtību. Revolūciju šajā jomā radīja pirms 10-15 gadiem pasaulē klīniskajā praksē atzītais hibrīdaparāts - pozitronu emisijas tomogrāfijas un datortomogrāfijas apvienojums. Tas ļauj audzēju diagnostikā ieraudzīt to, ko līdz šim ar citām metodēm nav izdevies, - glikozes vielmaiņu šūnu līmenī, kas ir aktīvāka tieši vēža skartajās vietās. «Vienkāršā valodā - injicēsim pacientam radioaktīvu cukuru, un aparatūrā izgaismosies tieši tās organisma šūnu grupas, kas šo cukuru vairāk patērē un kurās tātad ieperinājies audzējs. Patlaban vēzi varam ieraudzīt tik lielu, cik spēj saskatīt acs, bet šādi to varēsim uziet jau krietni agrāk,» Marika skaidro.
Latvijā līdz šim ar nukleāro medicīnu nodarbojušies tikai atsevišķi speciālisti un atsevišķas lielo klīniku nodaļas, taču līdz šim tā pie mums bijusi XX gs. 50.-60. gadu līmenī ar atsevišķiem mūsdienīgākiem elementiem, Marika raksturo. Līdz ar Nukleārās medicīnas centra (NMC) tapšanu beidzot arī Latvijā ienāks pozitronu emisijas tomogrāfijas un datortomogrāfijas hibrīdaparatūra, kas ļaus attīstīt nukleāro medicīnu atbilstoši XXI gadsimtam un ar laiku - ne vien onkoloģijā un kardioloģijā, bet arī citās jomās. «Tā ir nākotne, un tā ir tepat durvju priekšā,» Marika saka, piebilstot, ka tas ļaus arī RSU vēl vairāk paplašināt zinātnisko pētniecību onkoloģijā starptautiskā mērogā, kurā jau ir labas iestrādes.
Sajūsmā par iespēju
NMC būs īpašs gan ar minēto hibrīdaparatūru, kādai piekļūt pacienti līdz šim varēja tikai ārzemēs un par bargu naudu, gan ar nepieciešamo radioaktīvo vielu ražotni jeb ciklotronu, kas būs vienīgais Baltijā. Marika skaidro, ka radioaktīvās vielas dzīvo īsu mūžu, tāpēc ir svarīgi tās ražot uz vietas, jo importēšana būtu nerentabla, dārga, laikietilpīga.
Mariku pašu kā jaunu speciālisti ar lielu interesi par nukleāro medicīnu topošais centrs atrada un uzrunāja caur Latvijas Radiologu asociāciju, kur Marika visai aktīvi darbojas. Marika NMC ir vadošā radioloģe diagnoste un jau šobrīd, kad centrs vēl veidojas, piedalās lēmumu pieņemšanā, īpaši attiecībā uz aparatūras izvēli, komandas veidošanu utt. NMC arī atbalsta Marikas tālākizglītošanos. «Mācības nukleārajā medicīnā patlaban iespējamas tikai ārzemēs. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra valdību līmenī ik gadu rīko konkursus jaunajiem speciālistiem šajā jomā, es arī tajos piesakos un dažkārt tieku pie iespējas aizbraukt pamācīties. Ir lieliski būt tur, smelties pieredzi tieši šobrīd, kad tas viss ienāk Latvijā. Es vispār nespēju aprakstīt savu sajūsmu par to visu!» Marika smaida.
Ja reiz radušās šāda mēroga iespējas, viņa arī apņēmusies attīstīt akadēmisko karjeru, veikt pētījumus un iestāties doktorantūrā. Līdz šim, lai gan Marika lasa lekcijas, vada praktiskās apmācības un diplomdarbus topošajiem radiologiem, no zinātnes viņas profesionālajā dzīvē bijis tikai obligātais minimums.
Nevis fotogrāfs, bet acis
Līdz ar NMC atvēršanos Marikai arī, visticamāk, nāksies izvēlēties, kam pievērsties vairāk: darbam centrā vai ārsta radiologa pienākumiem Stradiņos. «Izvēle gan ir skaidra - nukleārā medicīna ir bijusi mans mērķis jau no paša sākuma,» Marika saka.
Tomēr arī radiologa darbs viņai iet pie sirds. Savulaik, vēl tikai sākot praktiskās gaitas medicīnā, Marika gadu pastrādāja ātrajā palīdzībā. «Tās bija ugunskristības, kas iedeva to īsto garšu, kas ir ārsta darbs, kāda ir atbildība, kādi mēdz būt pacienti. Katram ārstam vajadzētu šādu pieredzi, bet ilgstoši to izturēt nevar katrs, tur jābūt aicinājumam.» Mariku vairāk saistīja iespēja ieraudzīt, kas cilvēkam ir iekšā. Viņa norāda, ka radiologs nav fotogrāfs, kā daudziem mēdz likties, - viņš tāpat ir mediķis, taču viņa darbs ir nevis ārstēt, bet diagnosticēt, būt par citu ārstu «acīm», komunicēt ar viņiem, lai tie savukārt lemtu par pacientu tālāko ārstēšanu. No vienas puses, radiologu samērā mazā saskare ar pacientiem ir mīnuss. «Mēs neesam tas labais tēls, kam vēlāk saka paldies,» Marika teic. Tomēr to kompensē vairāk kabinetā nekā palātās ritošais tehniskais un modernais pētnieka darbs - ar tehniku, sarežģītu programmatūru. «Radiologs ir jaunāko tehnoloģiju guru, viņam ir tādas datorprogrammas un trīsdimensiju rekonstrukcijas, ka viņš spēj cilvēku vizuāli «sagriezt» pa milimetram, ielīst viņā un apskatīties līdz sīkumiem.» Šajā ziņā Latvija necik neatpaliekot no citām valstīm, medicīnas iestādes cenšas neļaut savai aparatūrai novecot, un radiologus vajag ikvienā slimnīcā un klīnikā. Jaunie ārsti to redz, un, iespējams, tāpēc radioloģija pēdējos gados ir teju populārākā rezidentūra. «Jaunie saprot, ka viņiem šajā jomā Latvijā būs ko darīt,» Marika spriež un atzīst, ka arī viņai ir svarīgi būt ārstam tieši Latvijā.
Pasaules elpu viņa gūst citur - tajā skaitā studenšu korporācijā Imeria, kur ir globālā viceseniore un uztur kontaktus ar latviešu sieviešu inteliģenci visos kontinentos. «Šis amats ir arī goda jautājums,» Marika saka. Ar citiem vaļaspriekiem gan viņa šobrīd laika trūkuma dēļ iepauzē. Tiesa - ziemā paslēpot kāds brīdis vienmēr atrodas, arī interjera dizains no dienas kārtības nepazūd, jo Marika ar vīru ceļ māju.