Presē tos kontrolēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, savukārt elektroniskajos medijos - Nacionālā radio un televīzijas padome. Noteikums - pie visām publikācijām jābūt norādei, kad tās ir apmaksātas.
Jau pirms iepriekšējām vēlēšanām izcēlās izdevniecība Rīgas Viļņi (RV), kas savos izdevumos politiķiem piedāvāja «nestandarta priekšvēlēšanu aģitācijas» iespējas, piemēram, publicēt «dvēseliskas sarunas» ar politiķiem. Šogad RV piedāvājums ir pat nedaudz izvērstāks, jo politiķiem tiek dota iespēja pagozēties dažās jaunās izdevniecības žurnālu rubrikās 10 jautājumi, Viedoklis, Tikšanās ar vēlētājiem. Afiša, CV bildēs - personības, Iepazīsimies tuvāk. Cena par iekļūšanu kādā no rubrikām svārstās no 250 līdz 2500 latiem. Citu mediju piedāvājums gan nav tik izvērsts. Uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas avīzes piedāvā politiķiem uzrakstīt reklāmrakstus, taču ne visas norāda, ka tos rakstīs mediju reklāmas nodaļas, tas rada aizdomas, vai rakstu autori nebūs paši žurnālisti.
Turpinās jau iepriekšējo gadu tendences - tā situāciju vērtē Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs. Viņaprāt, tas liecina par mediju ekonomisko situāciju: «Medijiem ir tukšas kases, tāpēc tiek pārdots viss pēc kārtas.» Gan sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka, gan J. Juzefovičs norāda - ir labi, ka vismaz daļa mediju skaidri nodefinē, kādu praksi priekšvēlēšanu laikā grasās piekopt un cik tas maksā, jo tas, ka citi to savos izcenojumos nenorāda, nebūt nenozīmē, ka tie ar ko tādu nenodarbojas.
Visi eksperti gan ir vienisprātis, ka medijiem apmaksātais materiāls skaidri jānošķir no pašu veidotā satura. Ar to mediji dažkārt sagrēkojot - piemēram, iepriekšējā vēlēšanu kampaņā, sevišķi dažos krievu laikrakstos, vajadzējis gluži vai binokli, lai izlasītu, ka pie kādiem materiāliem ar sīkiem, teju nepamanāmiem burtiņiem pierakstīts, ka tā ir apmaksāta politiskā reklāma. Eksperti arī vērš uzmanību, ka apmaksātos materiālus nevar veidot pati redakcija. Piemēram, J. Juzefovičs pauž bažas, vai Dienas piedāvājums publicēt partijas avīzi laikraksta iekšlapās tiks pietiekami skaidri nodalīts no pārējā medija satura un vai to neveidos paši redakcijas darbinieki. Dienas galvenā redaktore Dace Andersone uzsver, ka par to atbildīga tikai laikraksta reklāmas nodaļa un nekādā veidā tās veidošanā netiks iesaistīta Dienas redakcija, turklāt reklāmas avīzes noformējums nesakritīšot ar Dienas noformējumu.
Savukārt izdevniecības RV galvenais redaktors Ainis Saulītis norāda, ka apmaksātās publikācijas varētu veidot arī izdevniecībā strādājošie žurnālisti, taču šiem materiāliem būšot skaidra norāde, ka tā ir reklāma. Viņaprāt, redakcijas darbinieku iesaistīšana šādu publikāciju gatavošanā ir pieļaujama, jo žurnāli piedāvājot izklaides žanra materiālus un nav «specifiski politiski mediji».
Radiostaciju izcenojumi liecina, ka iespēju piedalīties apmaksātos raidījumos atklāti piedāvā teju visas lielākas krievu valodā raidošās radiostacijas (piemēram, Baltkom radio, Mix FM, Novoe radio, Europa plus), savukārt no lielākajām latviešu valodā raidošajām radiostacijām šāda iespēja minēta tikai Kurzemes radio un Rietumu radio oficiālajos izcenojumos.