1. Nedēļas sākumā kļuva skaidri precīzi 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti. Tātad - Saskaņas centrs ieguvis 31 mandātu parlamentā, Zatlera Reformu partija - 22, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14, bet ZZS vismazāk - 13 sēdvietu 11. Saeimā. Nedēļas sākumā kļuva arī skaidras personālijas, kas tieši ievēlētas, jo provizoriski saskaitīti visi vēlētāju liktie plusiņi un mīnusiņi. Te nu bija dažs labs pārsteigums. Kļuva acīmredzams, ka balsotāji ar partiju listu koriģēšanu nodarbojušies sirdīgāk nekā jebkad agrāk. Četri esošās valdības ministri Ģirts Valdis Kristovskis, Aigars Štokenbegs un Sarmīte Ēlerte no Vienotības, kā arī Ilona Jurševska no ZZS ir caurkrituši. Ir vēl daži ilustratīvi svītrojumi, piemēram, Lolita Čigāne no tās pašas Vienotības (vai tiešām tikai tas laktiņu skandāls?).Var dažādi interpretēt un skaidrot šo rezultātu, bet fakts paliek fakts - vēlētāju uzskati ne vienmēr saskan ar partijas uzskatiem par to, kas tad ir tās pareizākie pārstāvji. Lielā mērā tā ir laba mācība politiķiem par to, ka ne vienmēr varēs aizslēpties aiz partijas vai tās līdera platās muguras un vēlētāju acis kļuvušas vērīgākas uz atsevišķu politiķu darbiem un nedarbiem.
Taisnības labad jāuzsver arī pozitīvie fenomeni. Pie tādiem noteikti jāpieskaita Valda Dombrovska un «galvenā konsolidatora» Andra Vilka daudzie plusi un fantastiski nedaudzie mīnusi. Tas vedina domāt, ka vismaz Vienotības balsotājs savās simpātijās un antipātijās nav vadījies pēc populistiski motivētiem viedokļiem. Jāpiekrīt atziņai, ka vēlētājs paliek aizvien gudrāks, un politiķiem vienkārši ar to būs jārēķinās.
Valdības stiķēšana
2. Aizgājušās nedēļas politiskā aktualitāte nepārprotami bija jaunās valdības koalīcijas veidošanas process. Nedēļas sākumā viss likās skaidrs kā dzidra bērna asara - programmatiski tuvākās partijas Vienotība un Zatlera Reformu partija izveido koalīcijas kodolu un tad kopā vienojas, kuru - Saskaņas centru vai VL-TB/LNNK - pieaicināt kā trešo valdības veidošanā. Tādās noskaņās pirmie sarunu raundi arī sākās. Bet nedēļas laikā lietas pamatīgi sāka putroties. «Kodola» partijas runāja ar citiem iespējamiem koalīcijas partneriem gan kopā, gan pa vienam, gan skaņojot sarunas savā starpā, gan veicot separātus izgājienus, rezultātā cits uz citu sāka apvainoties, pat apmainoties ar mājieniem par lecīgumu otra rindās. Vismaz tas ir tas, kas parādās publiskajā telpā. Klāt vēl nāk ievēlēto deputātu, sevišķi no Vienotības, publiski paustie individuālie viedokļi, pat ar šantāžas elementiem, piemēram, Inas Druvietes paziņojums, ka stāsies ārā no partijas, ja koalīcija tiks veidota ar Saskaņas centru. Ir savi individuālisti arī no Zatlera Reformu partijas (Valdis Liepiņš). Tāpēc rodas loģisks jautājums, cik un kā partiju iekšpusē ir pilnvarotas sarunu risinātāju grupas. Varbūt vajadzētu sākt ar kārtīgu izrunāšanos pašiem savās politiskajās organizācijās, nevis ar iekšpartijiskām debatēm televīzijas kameru priekšā. Lai arī tiek uzsvērts, ka par personālijām netiek runāts, var saprast, ka abu «kodola» partiju - Vienotības un ZRP - saskaņai klupšanas akmens varētu būt Ministru prezidenta izvēles jautājums, tā kā Vienotība ļoti uzstāj uz Dombrovski, bet ZRP to uztver vairāk nekā rezervēti. Vēl izveidojusies savāda konstrukcija ar divām ekspertu grupām - viena programmai ar vislatviešiem, otra ar Saskaņu. Eksperti, protams, ir laba lieta, bet viņi politiķu vietā politiskus lēmumus nepieņems. Vienu vārdu sakot, sākusies tāda neizlēmīga mīņāšanās uz vietas - tieši tādos gadījumos parasti arī noder visādu ekspertu komisiju veidošana. Vai varbūt partijas gaida, kad Latvijā atgriezīsies Valsts prezidents Andris Bērziņš un teiks savu viedo vārdu.
AirBaltic seriāls turpinās
3. Kā tāda bezcerīga, bet intensīva mīņāšanās uz vietas izskatās arī riņķa dancis ap airBaltic. Jaunas ziņas parādījās katru dienu, no pirmdienas, kad prese vēl ziņoja par pozitīvām sarunām starp abiem airBaltic akcionāriem (valsts un uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas), līdz nedēļas nogalei, kad valdība jau sāka runāt par jaunas aviokompānijas veidošanu, jo ar esošajiem partneriem sadarboties vairs nespējot. AirBaltic šefs Bertolts Fliks trešdien paspēja iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesu, kas izraisīja īstu pretreakcijas vētru no valdības puses - ārkārtas valdības sēdes un divu preses brīfingu galvenais vēstījums bija par samilzušajām pretrunām starp abiem akcionāriem, kuras pārvarēt esot faktiski neiespējami. Iespējams, pārmaiņas varētu nest nākamnedēļ iecerētā tikšanās starp valsti un airBaltic privātā akcionāra patiesajiem labuma guvējiem. Izskatās, ka aizvien nopietnāk tiek apsvērts jaunas nacionālās aviokompānijas izveides scenārijs. Var visādi to vērtēt, bet varbūt beidzot - kāds lēmums.