Izmaiņas 2017. gadā
Saskaņā ar MUN likumu mikrouzņēmums ir uzņēmums, kura apgrozījums gadā nepārsniedz 100 000 eiro, tajā ir ne vairāk kā pieci darbinieki un to ienākumi (katram) attiecīgajā mikrouzņēmumā nepārsniedz 720 eiro mēnesī. Saistībā ar Finanšu ministrijas daudzkārt uzsvērto, ka MUN maksātāja statuss tiek izmantots negodīgi, proti, nevis kā atbalsts uzņēmumiem pirmajos darbības gados, bet gan lai optimizētu nodokļus, no 2017. gada MUN maksātāju režīmā ieviestas būtiskas izmaiņas.
No nākamā gada 1. janvāra mikrouzņēmumu darbiniekiem tiks ieviests tā dēvētais minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) objekts - summa, no kuras jāveic sociālās iemaksas. 2017. gadā šī summa būs vienāda ar trim ceturtdaļām no 2017. gadā noteiktās minimālās mēneša algas. Sākot ar 2018. gadu, VSAOI būs jāveic no pilnas minimālās mēneša algas, kas noteikta konkrētajā gadā. Vienlaikus ar minimālā VSAOI objekta ieviešanu no 2017. gada 1. janvāra tiks mainīta MUN likme: mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro tā būs 5%, apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000,00 eiro pirmos trīs saimnieciskās darbības gadus - 5%, sākot ar ceturto saimnieciskās darbības gadu, - 8%. No 2017. gada 1. janvāra stājas spēkā arī nozaru ierobežojumi - 37 nozarēs nevarēs piemērot MUN maksātāja statusu.
Pateicība MUN
Vairāki uzņēmēji par minētajām izmaiņām ir bažīgi, jo rūpes radīs minimālās summas, no kuras veicamas VSAOI, noteikšana, kas ir būtiskas papildu izmaksas. Par tālāko nākotni aizdomājas arī tie mikrouzņēmēji, kuri darbojas nozarēs, kurās nevarēs piemērot MUN maksātāja statusu.
Pauls Lukss ir uzņēmuma Lux Technology līdzdibinātājs. Uzņēmuma specifika ir konsultācijas e-komercijas jomā, ietverot arī vizuālo platformu radīšanu. «Mēs savu uzņēmumu dibinājām 2010. gadā, tas bija tipisks ģimenes uzņēmums ar trim darbiniekiem. Tagad sešos gados esam izauguši par samērā nopietnu uzņēmumu jau ar pieciem darbiniekiem un šogad plānojam pāriet uz SIA statusu un nodokļus maksāt vispārējā režīmā. Tas saistīts ar to, ka mūsu gada apgrozījums pārsniedz 100 000 eiro, kā arī vēlamies pieņemt darbā vēl piecus darbiniekus un maksāt lielākas algas, nekā to paredz MUN režīms. Taču MUN esmu pateicīgs, jo tas ļāva mums izdzīvot, attīstīties un izaugt par lielāku uzņēmumu,» stāsta P. Lukss. Vienlaikus viņš atzīst: «Ļoti nepatīkami ir pastāvīgi klausīties ierēdņu un atsevišķu ministru viedoklī, ka šis nodoklis esot vienīgi krāpnieku aizsegam un nesot zaudējumus Latvijas ekonomikai. Šā viedokļa paudēji aizmirsuši, ka MUN maksātāji ne tikai maksā nodokļus, bet arī nodarbina iedzīvotājus. Ir daudz tādu uzņēmēju kā mēs, kas nekrāpās, neko neoptimizēja un šo nodokli izmantoja, lai atspertos. Mūsu piemērs rāda, ka no mikrouzņēmuma iespējams izaugt par SIA.»
P. Lukss arī uzsver, ka atbalsts uzņēmējdarbības sācējiem nepieciešams vismaz pirmos trīs gadus. «Pirmajā gadā vispār nav nekādu ieņēmumu, tiek meklētas telpas, darbinieki, vēl ir tikai taustīšanās. Tikai trešajā darbības gadā uzņēmējs sāk saprast - būs vai nebūs veiksmīgs bizness,» uzņēmējdarbības sākšanas periodu raksturo P. Lukss un arī bilst, ka plānos bija dibināt vēl vienu uzņēmumu, taču, tā kā ir neskaidrības, kā tālāk būs ar MUN režīmu, pagaidām no šās domas viņš atteicies. «Esmu dzirdējis, ka jaunajā regulējumā par atbalstu uzņēmējdarbības sācējiem paredzēts, ka tas neattieksies uz uzņēmēju, kuram jau ir kāds uzņēmums. Tas, manuprāt, nav pareizi. Valdībai vajadzētu saprast - ja nebūs jaunu uzņēmumu, nebūs arī jaunu darba vietu,» savu pārliecību pauž P. Lukss.
Nav draudzīgs ražojošiem uzņēmumiem
MUN par labu atbalsta instrumentu atzīst arī uzņēmuma, kas ražo lielizmēra gaismas balonus, - Grey Nut - dibinātājs Kristiāns Līcis, kurš to kādreiz izmantojis, taču pērn pārgājis uz SIA statusu. Kā galvenās SIA priekšrocības K. Līcis min, ka nav ierobežojumu nedz darbinieku skaitam, nedz algām, nedz arī apgrozījumam. «Man MUN palīdzēja attīstīt savu biznesu un izaugt. Taču striktie ierobežojumi sāka traucēt attīstībai, tāpēc pašlaik esam SIA,» stāsta K. Līcis.
Līdzīgs stāsts ir kosmētikas uzņēmumam Kivvi Cosmetics, kas bija mikrouzņēmums no 2011. līdz 2013. gadam un kopš šā gada janvāra ir zāļu ražotāja Olainfarm meitasuzņēmums. Kādreizējā Kivvi Cosmetics līdzīpašniece un pašreizējā eksporta direktore Solveiga Zvejniece min, ka «mums galvenā MUN priekšrocība noteikti bija 9% nodoklis un tas, ka nebija jāveic uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumi, turklāt atskaite par nodokli bija jāsniedz un pats nodoklis jāmaksā tikai vienu reizi ceturksnī».
Uzņēmējas ieskatā kā galvenais MUN trūkums jāmin tas, ka «mikrouzņēmuma nosacījumi nav sevišķi draudzīgi darbiniekiem - netiek piemēroti atvieglojumi, ir ierobežots darba algas apjoms. Tāpat MUN nav sevišķi draudzīgs ražošanas uzņēmumiem, jo neļauj norakstīt izdevumus. Pakalpojumu sniedzējiem tas noteikti ir izdevīgāks. Savukārt lielākais mīnuss, pārejot uz SIA, ir ienākuma nodokļa avansa maksājumi, kas nelieliem uzņēmumiem zināmā mērā iesaldē apgrozāmos līdzekļus ilgā laika periodā».
S. Zvejniece arī uzsver, ka, viņasprāt, uzņēmējdarbības sācējiem īpašs atbalsts būtu nepieciešams pirmos trīs darbības gadus, jo šajā periodā ļoti svarīgi ir tas, lai būtu brīvi finanšu līdzekļi, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.