Turnīrā Brašovā būtībā bija iespēja Latvijas čempionāta līmeni salīdzināt ar Rumānijas, Ungārijas un Polijas līmeni. Kaut arī šīs valstis nevar pieskaitīt pat pie Eiropas otrā ešelona, sāncenšu komandas komplektācijā ir soli vai pat divus priekšā HS Rīga/Prizma. Latvijas čempionu sastāvā spēlē tikai vietējie spēlētāji, pārsvarā vecumā no 21 līdz 25 gadiem, papildināti ar gados vecākajiem, kuri ikdienā strādā, un vēl dažiem, kuri mērķē uz līgumiem kādā Eiropas līgā, savukārt, piemēram, Brašovas kluba sastāvā ir pieci leģionāri no Slovākijas, no kuriem pazīstamākais ir savulaik KHL Maskavas Spartak spēlējošais Jaroslavs Obšuts, un arī vēl viens soms. Dunaūjvārošas Acelbikak sastāvā ir pa vienam kanādietim, čeham un slovākam, vēl pāris naturalizēto kanādiešu, kā arī Liepājas metalurga audzēknis vārtsargs Jānis Kalniņš. Polijas čempionu Sanok sastāvs «uz papīra» izskatījās iespaidīgākais. Puse sastāva - 11 - ir ārzemnieki, no tiem seši kanādieši. Tomēr tieši pret Polijas komandu HS Rīga/Prizma aizvadīja labāko spēli.
«Kanādieši sev raksturīgā manierē provocēja uz kautiņiem. Bija sitieni no aizmugures, kurus angļu tiesnesis nepamanīja, tāpēc jāuzteic komanda par parādīto raksturu,» sarunā ar Dienu savus padotos pēc uzvaras pār Sanok uzteica HS Rīga/Prizma galvenais treneris Ēriks Miļuns. Šajā mačā gan tika iztērēts daudz enerģijas, tāpēc turnīra pēdējā dienā pret Dunaūjvārošas Acelbikak jau otrajā trešdaļā bija 0:5. Problēmas radās pēdējā postenī. «Pamatvārtsargam Edgaram Lūsiņam pirms spēles pa degunu sāka tecēt asinis, tāpēc spēli sākām ar Kārli Zakrevski,» tā negaidīto vārtsarga izvēli skaidroja Miļuns.
Pirms šī mača gan būtībā jau bija zināms, ka rīdziniekiem nebūs iespēja kvalificēties nākamajai kārtai. Tā kā politisku motīvu dēļ dalību no KK atsauca Ukrainas komanda Kompanion, vietu trešajā kārtā ieguva arī labākā otrās vietas ieguvēja. Otrajā grupā Bremerhaven (Vācija) un Belfāstas Giants (Lielbritānija) bija galvas tiesu pārākas pār Tilburg Trappers (Nīderlande) un Sofijas CSKA (Bulgārija), tāpēc abas vadošās šīs grupas komandas pirms pēdējās spēļu dienas iekrāja krietni labāku vārtu starpību nekā potenciālā otrās vietas ieguvēja Brašovā.
Par spīti zaudējumam Acelbikak ar 2:5, Miļuns nenokāra degunu. «Uzskatu, ka nospēlējām pat ļoti labi. Pretī bija profesionāli komplektētas komandas, bet mums tādā līmenī ir gatavi spēlēt tikai kādi četri pieci spēlētāji.»