gadam ir mazāk sāpīgs risinājums sociālajam budžetam. Preses konference notika dienu pirms 18. maijā sākas Saeimas opozīcijas rosinātā parakstu vākšana referenduma izsludināšanai pret dažādu pabalstu - māmiņu algu, slimības, maternitātes, paternitātes un bezdarbnieku pabalstu - iesaldēšanu.
Sākotnēji bija iecere 2012. gadā atcelt ierobežojumus, taču nesen valdība virzīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz ierobežojumu termiņu pagarināt līdz 2014. gada sākumam. Tā sociālajā budžetā gadā varētu ietaupīt aptuveni 25 miljonus latu. «Šobrīd, ja mēs runājam par pabalstu griestu ierobežošanu, mēs runājam par speciālā budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu īstermiņā,» norādīja I. Jurševska un piebilda - šābrīža valsts ekonomiskā situācija ir tāda, ka nevaram plānot vēl papildu vairāk nekā 50 miljonu latu izdevumu daļā 2013. un 2014. gadā.
Ministre nosauca arī apsvērtās alternatīvas - sociālo iemaksu likmes paaugstināšanu, kas attiektos teju uz ikvienu sabiedrības locekli, kā arī vecuma pensijas samazināšanu. Pabalstu griestu ierobežošana neskaršot lielāko daļu pabalstu saņēmēju, kas ir ap 62 000 jeb 79%. Pabalstu ierobežojumi gan skars 21% jeb 16 000 pabalstu saņēmēju. Ministre norādīja, ka neskars tos pabalstu saņēmējus, kuriem alga «uz papīra» ir līdz 500 latiem. Saistībā ar maternitātes un paternitātes pabalstu ierobežošanu tā neskars tos, kuriem bruto alga ir līdz 432 latiem. Bezdarbniekiem savukārt algas slieksnis ir 609 lati, saņemot līdz šai summai, pabalstu ierobežojumi neskars. «Ierobežojumi skars nosacīti to pabalstu saņēmēju grupu, kuriem ir augstākas algas jeb lielāki ienākumi. Pavisam precīzi - ja runājam par maternitātes un paternitātes pabalstu ierobežojumiem, tad tie attiektos vidēji mēnesī uz 544 cilvēkiem,» saka I. Jurševska. Viņa arī norādīja, ka LM joprojām ir pienākums divas reizes gadā izvērtēt speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sadaļu, un, redzot, ka ieņēmumi sāk pildīties labāk, nekā plānots, varot pārskatīt situāciju.
PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns par parakstīšanos saka - cilvēkiem ir jāiet paust savu attieksmi, lai viņi panāktu, ka valdība spiesta pieņemt taisnīgu lēmumu, turklāt ilgtermiņā. «It kā valdība ietaupa 2013., 2014. gadā tos 20 miljonus, taču ilgtermiņā iegūstam to, ka cilvēkiem samazinās motivācija maksāt nodokļus,» saka E. Zalāns. Viņaprāt, Labklājības ministrija, stāstot, ka pabalstu ierobežojumi skars tikai 16 000, rēķina neprecīzi: «Netaisnīgais valdības lēmums attieksies uz visiem 200 000 cilvēku, kuru alga «uz papīra» ir lielāka par 500 latiem.» Lai notiktu referendums, jāsavāc 153 232 paraksti. Vai izdosies, E. Zalāns nevēlas prognozēt.