M. Kučinskis arī ir lūdzis piebremzēt Valsts kancelejas darbinieku atbrīvošanu, jo tikai sadarbībā ar to un PKC valdības vadītājs varot koordinēt nozaru sadarbību kopējo uzdevumu izpildē, kāda būs nepieciešama arī, piemēram, izglītības reformas īstenošanā.
Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs ir premjera tiešā pakļautībā, un, pēc M. Kučinska domām, «gudri un analītiski prāti būs nepieciešami, lai izpildītu valdības rīcības plānu». M. Kučinskis savulaik stāvēja pie PKC dibināšanas šūpuļa un jau iepriekš sacīja, ka šī institūcija ir jāatbrīvo no birokrātiskiem uzdevumiem. Tā vietā PKC ir jākļūst par vietu, kurā tiek gatavota analīze un rekomendācijas premjeram, kā arī koordinēta starpresoru sadarbība. M. Kučinskis arī piedāvās paplašināt premjera biroju, jo valdības vadītājs nevarot aptvert visas jomas bez tajās kompetentu padomnieku palīdzības. Diena jau rakstīja, ka M. Kučinska uzmanību ir piesaistījusi arī politisko spēku pastiprinātā interese par Satiksmes ministriju. Valdības apstiprināšanas gadījumā viņš plāno iesaistīt Valsts kanceleju, lai izpētītu satiksmes nozarē notiekošo un labāk pārraudzītu tajā īstenotos lielos projektus.
Viss vienlīdz svarīgs
Pagājušās nedēļas otrajā pusē M. Kučinskis iepazīstināja koalīcijas partnerus ar valdības deklarācijas projektu, ko bija sagatavojis sadarbībā ar PKC - tā direktors Pēteris Vilks arī piedalījās partiju sarunās par valdības iecerētajiem darbiem. M. Kučinskis neredzēja pamatu slēpt šo dokumentu arī no medijiem, aicinot saprast, ka tas ir tikai projekts, kuru līdz šīs nedēļas nogalei plānots pilnveidot un sagatavot galīgajā redakcijā. Valdības veidošanas procesi agrāk saistījās ar lielu slepenību, kādai M. Kučinskis neredzot pamatu. Viņš vienīgi nevēlējās atklāt iespējamos kompromisus sarunās ar Vienotību. «Tā jau nav, ka es nezinu, kas notiek, un tur ir iespējams panākt vienošanos,» žurnālistiem piektdien teica premjera kandidāts. Tajā brīdī viņš nebija noskaņots meklēt atbalstu pie nelielas ietekmes opozīcijas partijām. Izšķirošās sarunas ar Vienotību ir paredzētas pirmdien. Partija uzstāj uz sešām ministrijām piecu solīto vietā, tā vēlas saglabāt atbildību arī par satiksmes nozari, kuru vēlas pārņemt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). «Visbriesmīgākais būtu, ja valdību neizveidotu tāpēc, ka nevar vienoties par Satiksmes ministriju,» žurnālistiem sacīja M. Kučinskis.
Piedāvātajā deklarācijas projektā ir piecas prioritātes - tautsaimniecības stiprināšana, reformas izglītībā un zinātnē, reformas veselības aprūpē, valsts drošība un nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums. Turklāt tās visas esot vienlīdz nozīmīgas un netiekot sarindotas pēc svarīguma. M. Kučinskis atgādināja, ka no reformām izglītībā valdība nevar izvairīties, jo Saeima ar savu lēmumu ir decembrī uzdevusi Ministru kabinetam tās veikt. Šādus uzdevumus parlaments valdībai dod tikai retos gadījumos. Deklarācijā arī ir paredzēta obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, bet nav konkretizēts veids, kā tas notiks, par to vēl būs jāvienojas. Taču mērķis ir, lai šī sistēma sāktu darboties no 2018. gada.
Trīs saprotami uzdevumi
Lai padarītu valdības ieceres sabiedrībai saprotamākas, premjera kandidāts aicina noteikt katrai nozarei trīs svarīgākos uzdevumus, lai pēc laika varētu novērtēt, kā ir veicies ar to izpildi. Piemēram, Kultūras ministrijai tā būtu Latvijas simtgades sagatavošana, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku organizēšana 2018. gadā, kā arī Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai viens no uzdevumiem būšot atjaunot vides sektora kapacitāti.
Pret lielajiem mērķiem partiju pārstāvjiem iebildumu neesot, un tas, ka no Vienotības uz sarunu par valdības darbiem atnāca plaša pārstāvniecība, M. Kučinskim viešot cerības par partijas ieinteresētību strādāt koalīcijā. Te jāpasaka, ka savukārt viņa kolēģi no ZZS tik ļoti uzticas savam premjera kandidātam, ka deklarācijas pilnveidošanā piektdien nepiedalījās. Vienotības pārstāves Evika Siliņa un Karīna Korna pēc deklarācijas apspriešanas atzina, ka partijai bija vairāki ierosinājumi par izmaiņām tajā, aicinot arī atsevišķi nodalīt drošības jautājumus. Taču pret noteiktajām prioritātēm nevienam iebildumu neesot, to apstiprināja arī Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Tāpat visi trīs partneri ir vienisprātis, ka jūtīgajā jautājumā par patvēruma meklētāju uzņemšanu valdībai ir jāpilda saistības, kuras tā uzņēmusies, taču tā nevarēs piekrist jaunām bēgļu kvotām. Gan Vienotība, gan NA ir sagatavojusi priekšlikumus, kuru daļa, piemēram, par demogrāfijas jautājumiem, tiks iekļauta valdības rīcības plānā, kas tiks gatavots pēc valdības apstiprināšanas. NA arī ir svarīga pārēja uz izglītību valsts valodā, taču jūtams, ka tā varētu piekāpties M. Kučinskim un nenoteikt termiņu, ka šī apņemšanās jāīsteno līdz 2018. gadam.